Lai kompensētu nodokļu ieņēmumu kritumu budžetā, ministre min, ka plāno pasākumus efektīvākai ēnu ekonomikas apkarošanai. Tostarp dažas no iecerētajām izmaiņām varētu mudināt iznākt no pelēkās zonas, piemēram, mazāku algu saņēmējus.
Ministre gan atzīst, ka būs vajadzīgs pārejas periods, lai izmaiņas nestu budžeta ieņēmumu pieaugumu.
Tāpēc ministrija piedāvā kompensējošos mehānismus, piemēram, reverso PVN vairākās jomā.
Ministrija arī rosinās palielināt akcīzes nodokli, ko sākotnēji varētu novirzīt reformas īstenošanai, bet pēc tam to iezīmēt kā speciālo budžetu ceļiem, veselībai un, iespējams, kultūrai.
Ministres padomnieks Arno Pjatkins portālam lsm.lv sacīja, ka varētu pārskatīt visas akcīzes nodokļa likmes, gan degvielai, gan alkoholam un citām akcīzes precēm, taču pieaugumam noteikti būs jābūt mērenam, lai saglabātu Latvijas konkurētspēju reģionā. Pagaidām šī iecere vēl tiek izvērtēta un konkrētus ciparus, kā varētu piedāvāt celt akcīzi, nosaukt nevar, atzina ministres padomnieks.
Tikmēr Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis piedāvā gaidāmo “bedri” budžetā kompensēt ar budžeta deficīta palielināšanu. Taču Reizniece-Ozola to vērtē ļoti piesardzīgi. Viņa norāda, ka budžeta deficītu Latvija jau izmanto divu reformu īstenošanai – pensiju un veselības aprūpes.
Tāpēc sarunas par vēl lielāku budžetu deficītu ar Eiropas Komisiju būtu ļoti sarežģītas.
Ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Turklāt nodokļu reforma jāievieš tā, lai valsts budžetā nebūtu liels caurums. Bet bez kompensācijas mehānisma tas būtu diezgan smaga, atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība). Savukārt pašvaldību ieņēmumu kritumu varētu kompensēt, uz vairākiem gadiem nosakot fiksētu procentu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.
Uzņēmēju un arodbiedrību organizācijas paudušas konceptuālu atbalstu šādai nodokļu reformas iecerei, norādot, ka tas ir līdz šim nopietnākais un radikālākais piedāvājums. Tikmēr eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.
