Līdz šim reģistra atklātībai asi pretojās vairākas dalībvalstis, kuras norādīja uz datu aizsardzības problēmām, taču tagad piekritušas kompromisam.
Korupcijas uzraugu organizācijas gan iznākumu kritizē, sakot, ka tas nepadara reģistru pietiekami atklātu.
Visām trim atbildīgajām pusēm – Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Padomei jeb dalībvalstu pārstāvjiem - vajadzēja astoņas stundas, lai beidzot vienotos par vienota Eiropas Savienības uzņēmumu reģistra izveidošanu, kas atklātu informāciju par īpašniekiem, tajā skaitā tiem, kam pieder kompānijas ofšoros, un patiesā labuma guvējiem, un tādējādi ļautu kontrolēt netīrās naudas atmazgāšanu un atbalstu terorismam.
Vienotā reģistra izveidošana līdz šim bijis grūtākais punkts sarunās par direktīvu pret naudas atmazgāšanu, jo reģistra idejai pretojās vairākas dalībvalstis, uzskatot, ka tas varētu apdraudēt personu datu aizsardzību.
Vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs šādi kopīgi uzņēmuma reģistri nemaz nepastāv, un tās bažījas, ka pārāk liela uzņēmumu īpašnieku izgaismošana radīs labvēlīgu augsni kriminālajai pasaulei, kas varētu šos datus izmantot ļauniem nodomiem.
Likumprojekta virzītājs, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš norāda, ka vienošanās ir būtisks solis uz priekšu.
Likumprojekta virzītājs, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš Latvijas Radio stāstīja, ka šis reģistrs būs brīvi pieejams tiesībsargiem, bankām, kas vēlēsies uzzināt par klientiem, uzsākot sadarbību, un ar reģistrāciju tas būs pieejams nevalstiskajām organizācijām.
Tas nebūs pieejams jebkuram nakts vidū, bet ar nopietnu pieeju tas būs pieejams arī presei, stāstīja Kariņš.
Viena no valstīm, kurai līdz šim bijuši lielākie iebildumi, ir Vācija, kura līdz šim ļoti stingri iestājusies par personu datu aizsardzību. Kariņš norādīja, ka tieši šis tas nevis kādas īpašas nozares vai interešu grupu spiediens vai lobijs uz dalībvalstu valdībām ir bijis par iemelsu arī vairāku citu valstu atturībai.
Sākotnēji direktīvas idejai, kas lielākoties dzima Eiropas Parlamentā, nepiekrita arī Eiropas Komisija, taču vēlāk izanalizējot piedāvājumu, rosināja izmaiņas likumos un tālākas debates.
Tagad par nolemto trīspusējās sarunās būs jābalso visam Eiropas Parlamentam kopumā, kā arī visu Eiropas Savienības dalībvalstu vadītājiem.
Uz sarunu iznākumu aktīvi reaģējušas arī starptautiskas organizācijas, korupcijas uzraugi, kuras ilgstoši seko Eiropas Uzņēmuma reģistra izveidošanai. Viena no tām, organizācija „One”, kuras dibinātājs ir arī pazīstamās mūzikas grupas „U2” līderis Bono, vēsta, ka vienošanās tomēr atstāj brīvas rokas dalībvalstu valdībām izlemt, kuram ļaut pieeju uzņēmumu reģistra datiem, neatvēlot to pilnīgai, brīvai publiskai pieejamībai, kas pēc organizācijas domām, apdraud reģistra spēku.
