Panorāma

Igaunijā un Lietuvā vakcinācijas tempi ir ātrāki

Panorāma

No bankrota glābj pircēji

Nauda ekonomikas atjaunošanai būs vasarā

ES naudu ekonomikas atjaunošanai sola vasarā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonds beidzot ir izveidots. Tā ietvaros dalībvalstīm būs pieejami 312,5 miljardi eiro bezmaksas dotācijās un 360 miljardi eiro aizdevumos. Šī Eiropas Savienības (ES) līderu vienošanās kopīgi aizņemties naudu, lai palielinātu izdevumus, kas nepieciešami pandēmijas radīto ekonomisko rētu sadziedēšanai, ir bezprecedenta gadījums, taču, kamēr dalībvalstis strādā pie saviem naudas apgūšanas plāniem, pašas naudas vēl nemaz nav.

Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonds beidzot izdebatēts, izanalizēts un nu parakstīts. Lai tiktu pie šīs naudas, katrai dalībvalstij jāiesniedz savs plāns Eiropas Komisijai – Latvija sava plāna pirmo versiju jau šonedēļ iesniedza. 

Galīgajai plānu versijai jābūt gatavai līdz aprīļa beigām, tad valstu plānus skatīs EK kolēģija, kas sanāk katru trešdienu. Komisijai būs liela loma šo plānu izvērtēšanā tā var valstij ieteikt darīt vienu vai otru lietu vai arī to nedarīt. 

Pamatnostādnes protams ir skaidras, bet, kā mēdz teikt, velns ir detaļās. 

Vismaz 37% no izdevumiem jābūt klimata pasākumiem un vismaz 20 procentiem - digitalizācijai. 

"Tā ir arī unikāla iespēja dalībvalstīm kopā strādāt ar mūsu prioritātēm. Eiropas zaļais kurss, nākamās paaudzes digitalizācija un noturība," uzsver Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.  

Komisijas vēlmju sarakstā ir lieli tehnoloģiju projekti jomās, kur Eiropa atpaliek no ASV un Āzijas un kuru īstenošanai ir svarīga dalībvalstu sadarbība. Tas ietver visu - sākot no mikroshēmām līdz superdatoriem, mākoņu infrastruktūrai un drošiem sakaru tīkliem.

"Pirmais – konceptuāli vienoties par tām lietām, ko tad valsts konkrēti grib izdarīt savā ekonomikas atjaunošanas un noturības plānā, un otrs – tālāk jau panākt atbilstību formālajiem nosacījumiem, tai skaitā jautājumā par to, kādi ir atskaites punkti, kad tiek veikti maksājumi dalībvalstīm par jau paveiktajiem investīciju projektiem vai reformām," skaidro Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis. 

Lai tiktu pie naudas, dalībvalstīm jābūt gatavām uz strukturālām reformām. Bet tās – īsi pirms vēlēšanām parasti politiķiem ir kā zobu sāpes. Un drīzumā vēlēšanas gaidāmas divās lielākajā Eiropas valstīs – Vācijā septembrī, bet Francijā – nākamgad aprīlī. 

Bet kamēr dalībvalstis strādā pie saviem naudas apgūšanas plāniem, pašas naudas vēl nemaz nav.

Katrai dalībvalstij ir jāapstiprina tā sauktais "pašu resursu" palielinājums – šobrīd to izdarījušas sešas. Tikai tad Eiropas Komisija var iet un izlaist parādzīmes, lai starptautiskajos finanšu tirgos aizņemties nepieciešamo naudu. Tas varētu notikt vēlā pavasarī. 

"Tātad mēs visi trīs aicinām visas dalībvalstis pēc iespējas ātrāk ratificēt lēmumu par pašu resursiem. Protams, paralēli mēs intensīvi strādājam, lai sagatavotu valstu atveseļošanas plānus. Ir pienācis laiks darīt. Patiešām!" uzsver Urzula fon der Leiena. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti