Ekonomists un partijas “Latvijas attīstībai” vadītājs Juris Pūce lēsa, ka, meklējot papildu finanses nākamā gada budžetam, jāpārskata darba ražīgums valsts pārvaldē.
“Tas ir jautājums par to, vai valsts sektorā nepatērējam daudz vairāk darba stundu, nekā tas būtu nepieciešams; man ir sajūta, ka būtu atrodamas ļoti lielas finansiālas rezerves,” pauda Pūce.
Ekonomists gan norādīja, ka šāda darba ražīguma izvērtēšana būtu paveicama vairāku gadu garumā, taču ņemot vērā, ka ierēdniecībā Latvijā nodarbināti teju ceturtā daļa valsts strādājošo, reformu rezultātā varētu iegūt simtiem miljonu eiro.
“Politiķu galvā produktivitātes celšana gan vienmēr nozīmē atlaist cilvēkus, un tas ir smags politiskās izšķiršanās jautājums,” norādīja Pūce.
Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Mārtiņš Bitāns pauda, ka nākamā budžeta ietvaros nevajadzētu palielināt nodokļus, jo šī brīža ekonomiskā struktūra strādā, pateicoties veiksmīgiem un eksportspējīgiem uzņēmumiem, kuriem biznesa attīstībai ir nepieciešama stabilitāte un drošība nodokļu jomā.
Arī Pūce rekomendēja valdībai pieturēties pie teiktā par ienākuma nodokļa smazināšnu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) apstiprināja, ka valdība neplāno palielināt nodokļus līdz ar 1. janvāri, taču vēl diskutējams būtu jautājums par to, vai ienākuma nodokļa samazināšanu nevajadzētu aizstāt ar sociālā nodokļa samazināšanu. Izmaiņas gaidāmas, ieviešot diferencētu neapliekamo minimumu, proti, palielinot neapliekamā minimuma apmēru mazākām algām un pakāpeniski to samazinot lielākajām.
Tāpat Straujuma norādīja, ka kopā ar Latvijas Banku un Finanšu ministriju tiek plānots izveidot darba grupu, kuras uzdevums būtu pārskatīt dažādām nozarēm piešķirto finansējumu un mēģināt rast veidus, kā ietaupīt.
Vēstīts, ka, gatavojot nākamā gada budžeta likumu, valdībai, visticamāk, nāksies lemt gan par atsevišķu nodokļu palielināšanu, gan pārskatīt jau iepriekš pieņemtus lēmumus, lai samazinātu nākamajam gadam ieplānotos izdevumus, par kuriem savulaik balsots, rēķinoties ar daudz straujāku ekonomikas izaugsmi.
Iepriekš tika nolemts, ka 2016.gada valsts budžetā priekšroka tiks dota valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanai. Tāpat par prioritārām noteiktas arī veselības aprūpes un izglītības nozares, tiesa gan, ar nosacījumu, ka tās ir reformējamas.
2016.gadam ir papildus jaunām politikas iniciatīvām pieprasīti 571,8 miljoni eiro, 2017.gadam – 779,8 miljoni un 2018. gadam – 1,2 miljardi. Lielākos pieprasījumus ir iesniegušas Veselības un Iekšlietu ministrijas.
Tomēr iespējas finansēt šīs iniciatīvas nav pārliecinošas. Turklāt Fiskālās disciplīnas padomes aplēses liecina - lai iekļautos jau apstiprinātajos 2016.gada budžeta deficīta rāmjos un nepārsniegtu 1% no iekšzemes kopprodukta, veidojot nākamā gada budžetu, būs nepieciešama aptuveni 114 miljonus eiro vērta budžeta konsolidācija. Pēc tam līdzīgu brīdinājumu publiskoja arī Finanšu ministrija.
