Panorāma

Satversmes tiesa atklāj jaunu darba gadu

Panorāma

Briselē protestē autopārvadātāji

Nodokļus maina, nevienlīdzība paliek

Eksperti: Nodokļus mainīja, nevienlīdzība palika; nākamajai valdībai darbs jāturpina

Arī nākamajai valdībai būs jāturpina cīņa ar Latvijas sabiedrībā valdošo nevienlīdzību. To, ka nodokļu reforma nav nesusi būtiskus rezultātus ienākumu plaisas mazināšanā, uzsver gan Fiskālās disciplīnas padome, gan Satversmes tiesas priekšsēdētāja.

ĪSUMĀ:

  • Nevienlīdzības mazināšana bija viens no galvenajiem nodokļu reformas argumentiem.
  • Fiskālās disciplīnas padome secina – uzlabojums minimāls.
  • “Eurostat” dati: Ienākumu izlīdzināšanas ziņā Latvijai veicies vissliktāk.
  • Eiropas Komisijas secina: Reforma nepietiekami mērķēta uz visnabadzīgākajiem.
  • Satversmes tiesas vadītāja: Nevienlīdzības mazināšanai jābūt valdības prioritātei.

 

Trīs galvenās lietas, kuru dēļ valdība īstenoja reformu, bija konkurētspējas palielināšanās, nevienlīdzības mazināšana un arī valsts budžeta ieņēmumu palielināšana.

Nevienlīdzības mazināšana bija galvenais arguments, nodokļu reformas īstenotājiem pārliecinot par plānoto izmaiņu nepieciešamību oponentus.

Bet, izvērtējot reformas ietekmi, Fiskālās disciplīnas padome atzīst – uzlabojums ir minimāls.

Pēc “Eurostat” datiem, salīdzinot to, kā izlīdzinās iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu nomaksas un citu fiskālās politikas instrumentu iedarbības, Latvijai Eiropas Savienībā veicies vissliktāk; turpat blakus gan arī abas pārējās Baltijas valstis.

Eiropas Komisija secinājusi, ka kopumā ieguvēju no nodokļu reformas bijis daudz – vairāk nekā 90% mājsaimniecību. Bet visnabadzīgāko vidū pozitīvs efekts skāris vien 40%, tātad nepietiekami mērķēts uz trūcīgāko iedzīvotāju slāni.

Uz to, ka nevienlīdzības mazināšanai jābūt absolūtai valsts prioritātei, norādījusi arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.

“Plaisa starp tiem valsts iedzīvotājiem, kuriem ir labi ienākumi un kuru ienākumi pieaug, un kuri ir zemajā ienākumu galā, šī plaisa diemžēl palielinās. Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas situācijā tam ir papildu riski,” norādīja Ziemele.

Par reformu atbildīgā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) uzsvēra, ka pēdējos gados gan ieviests diferencētais neapliekamais minimums – lielāks mazo algu saņēmējiem un mazāks pārējiem, gan samazināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) – arī mazāko algu saņēmējiem.

Viņasprāt, nodokļu reformas kontekstā bija darīts pietiekami. “Tas, kas arī ir jāsaprot, ka nevienlīdzību nevar mazināt tikai ar nodokļu reformu izmaiņu vien. Pēc būtības tikpat kompleksa reforma būtu jāpiedāvā arī sociālās palīdzības jomā, Labklājības ministrijas atbildības jomā,” norādīja ministre.

Fiskālās disciplīnas padomē atzīst – neapliekamā minimuma celšana tiešām nesusi pozitīvus rezultātus. Bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana gan nevienlīdzību pat nedaudz veicinājusi.

Eiropas Komisija savā atzinumā uzsvēra – šī bijusi dārga reformas daļa, izmaksājusi nepilnu procentu no iekšzemes kopprodukta. Bet lielākā daļa – 60% šo līdzekļu – aizgājusi 30% turīgāko valsts iedzīvotāju. Nabadzīgākos šī reformas daļa ietekmējusi mazāk.

“Viņiem vairāk ir tieši pabalsti, kas ir viņu iztikšana, nevis alga. Bet savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa reforma strādā ar nodokli, apliek to ienākumu, kas ir alga, un, ja es esmu pārsvarā tikai pabalstu saņēmējs, man nav šīs ietekmes no iedzīvotāju ienākuma nodokļa,” skaidroja Fiskālās disciplīnas padomes sekretāre Dace Kalsone.

Fiskālās disciplīnas padome, tāpat kā Eiropas Komisija, uzsver – visefektīvāk nabadzīgāko iedzīvotāju grupu var aizsniegt ar citiem atbalsta mehānismiem, ne nodokļu mazināšanu. Un būtiski tajā pašā laikā mērķēt turīgākā sabiedrības slāņa virzienā.

KONTEKSTS:

Pēc Saeimas atbalstītās 2018.gada nodokļu reformas Latvijā ieviesta progresīva IIN likme: algām līdz 20 000 eiro gadā IIN ir 20%, no 20 000 līdz 55 000 eiro – 23%, savukārt algām, kas gadā pārsniegs 55 000 eiro, – 31,4%.

Tāpat ieviests lielāks ar IIN neapliekamais minimums  tas no 115 eiro pieaudzis līdz 200 eiro. Neapliekamais minimums gan pakāpeniski samazinās atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēroja ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī 2018.gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti