Ko Latvijā nesīs 2018. gads: izmaiņas nodokļos, pabalstos, pensijās

Jaunais, 2018. gads, Latvijā nesīs virkni izmaiņu – būtiskākās saistītas ar pērn jūlija beigās nodokļu reformas paketē paredzētajiem jauninājumiem: progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, lielām sociālajām iemaksām un akcīzes nodokli. Vēl šajā gadā gaidāmas izmaiņas pabalstos, piemēram, piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu audzināšanu. Tāpat jārēķinās ar izmaiņām attaisnotajos IIN izdevumus, kā arī neapliekamajā minimumā.

Lielāka minimālā alga, progresīva IIN likme

  • Lielāka minimālā mēnešalga – tā pieaugs no līdzšinējiem 380 eiro līdz 430 eiro šogad.  2017. gada martā minimālo un vēl mazāku algu saņēma 162 700 cilvēku, no kuriem 131 200 strādāja privātajā, bet 29 100 cilvēku – sabiedriskajā sektorā;
  • Progresīva IIN likme – attiecīgi algām līdz 20 000 eiro gadā IIN būs 20%, no 20 000 līdz 55 000 eiro – 23%, savukārt algām, kas gadā pārsniegs 55 000 eiro, – 31,4% (līdz šim IIN likme bija 23%).

  • Lielāks ar IIN neapliekamais minimums  tas no līdzšinējiem 115 eiro pieaugs līdz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums gan pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī 2018.gadā, 1100 eiro – 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī – 2020.gadā;

    Piemērs

    Students, kurš strādā, un maksā 900 eiro gadā par mācībām.
    Ja viņam bija izdevumi medicīnai, līdz šim viņš varēja atgūt nodokļus par izdevumiem “izglītībai + veselībai” 215 eiro apmērā.
    Ja viņš ielika zobu protēzi par 350 un izdarīja plānveida operāciju par 400 eiro, par 2017.gadu viņš atgūs nodokļus no 965 eiro – VID atmaksās viņam IIN 23% jeb 221,95 eiro.  Savukārt pēc jaunās sistēmas viņš par 2018.gadu visi izdevumi būs apkopoti un limits būs 600 eiro, un viņš atgūs 20% IIN jeb 120 eiro.  

  • Lielāks ar IIN neapliekamais minimums pensijām – to palielinās līdz 250 eiro mēnesī, bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Līdz šim ar nodokli neaplika pensiju līdz 235 eiro;
  • Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju;
  • Pieaugs IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – no pašreizējiem 175 eiro to paaugstinās līdz 200 eiro mēnesī. 2019.gadā nodokļa atvieglojums būs 230 eiro, bet 2020.gadā to paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī;
  • Mainīsies IIN attaisnoto izdevumu slieksnis – tā apmērs par medicīnas, izglītības pakalpojumiem un ziedojumiem turpmāk būs 600 eiro gadā par katru ģimenes locekli, taču ne vairāk kā 50% apmērā no maksātāja gada apliekamā ienākuma. Tagad šis slieksnis ir 215 eiro gadā par tēriņiem, kas saistīti ar izglītības ieguvi un veselības aprūpi. Tiesa, pašlaik nekāds izdevumu slieksnis nav par zobārstniecību un plānotajām operācijām.

  • Sociālo iemaksu likme pieaugs par 1% no bruto algasPar 0,5 procentpunktiem paredzēts paaugstināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi darba devējiem un tikpat lielā apmērā – darba ņēmējiem. Likme paaugstināta, lai nodrošinātu finansējumu veselības aprūpei un obligātajai veselības apdrošināšanai, kas gan tiks ieviesta pēc gada – no 2019. gada.
  • Sociālās iemaksas arī par autoralīdzībām. Tās izmaksātājs par autoratlīdzības saņēmēju veiks sociālās iemaksas 5% apmērā. Tās novirzīs pensiju apdrošināšanai – pensiju pirmajā līmenī;
  • Obligātās iemaksas 5% apmērā būs jāveic arī saimnieciskās darbības veicējiem, ja to ienākumi mēnesī nepārsniegs minimālo algu - 430 eiro. Savukārt, ja ienākumi pārsniegs minimālo algu, tad nodoklis būs jāmaksā no brīvi izvēlētas ienākuma daļas 32,13% apmērā. Vēl 5% no starpības starp izvēlēto summu un faktiskajiem ienākumiem būs jānovirza pensiju apdrošināšanai. Ja kopējie ienākumi gadā nesasniegs 50 eiro, sociālās iemaksas varēs neveikt.
  • Sociālā palīdzība māksliniekiem – valsts sniegs sociālo atbalstu arī tiem māksliniekiem, kuriem nav darba devēja, piemēram, gleznotājiem, literātiem vai ārštata režisoriem.

Jauni atbalsti, pensiju pārrēķins

No 2018.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalstu maksās līdz bērna 20 (šobrīd – līdz 19) gadu vecuma sasniegšanai, kamēr bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Tāpat no 1. janvāra pabalstu maksās arī par bērnu, kas atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam uzņemts profesionālās izglītības programmās un saņem stipendiju.

  • Atlīdzība audžuģimenei par pienākumu pildīšanu būs atkarīga no aprūpē esošo bērnu skaita. Par vienu audžuģimenē ievietoto bērnu atlīdzības apmērs mēnesī būs 171 eiro. Ja audžuģimenē ievietoti divi bērni, atlīdzības apmērs būs 222 eiro, bet, ja trīs un vairāk bērnu – 274 eiro (līdz šim – 113,83 eiro neatkarīgi no audžuģimenē esošo bērnu skaita), liecina Labklājības ministrijas (LM) informācija.
  • Pabalsts audžuģimenei bērna uzturam līdz sešu gadu vecumam būs 215 eiro, bet bērnam vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem – 258 eiro (līdz šim tie bija attiecīgi 95 un 114 eiro), liecina LM informācija;
  • Veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas (pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu) par personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un nav sociāli apdrošinātas (piemēram, nav darba ņēmēji vai pašnodarbinātie), liecina LM informācija;
  • Pārrēķinās vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kas piešķirtas vai pārrēķinātas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2018.gada 1.janvāra un par periodu no 1.janvāra to izmaksās līdz 2018.gada septembrim, liecina LM informācija;
  • No oktobra pensionāriem ar lielu darba stāžu indeksācijas pieaugums. Personām ar 40 gadu un ilgāku darba stāžu pensiju indeksācijā pašreizējo 50% vietā piemēros 70% no vidējā oficiālo darba algu pieauguma valstī. Savukārt līdz 60% to paredzēts palielināt personām ar darba stāžu no 30 līdz 39 gadiem;
  • No 1.jūlija pieaugs piemaksa pie pensijas personām, kuras pensionējušās līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksu šai senioru grupai plānots palielināt no 1 līdz 1,5 eiro par katru darba stāža gadu. Tādējādi par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, piemaksa palielināsies par 0,5 eiro.

Plašāk par izmaiņām sociālajā jomā 2018. gadā LM mājaslapā šeit.

Lielāka akcīze alkoholam, degvielai un cigaretēm

  • Cigaretēm likmi cels par 18% – no 67 eiro tagad līdz 78,7 eiro par 1000 cigaretēm;
  • Alum likme pieaugs par 50% – no esošajiem 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz  6,8 eiro, bet ne mazāk kā 12,5 eiro par 100 litriem alus. Savukārt 2019.gadā tas tiks palielināts līdz 7,4 eiro, bet 2020.gadā – līdz 8,1 eiro.
  • Vīnam likme pieaugs par 18% – no esošajiem 78 eiro par 100 litriem līdz 92 eiro;
  • Akcīze pieaugs arī pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem un to starpproduktiem;
  • Akcīze pieaugs arī degvielai – benzīnam un dīzeļdegvielai, kas degvielas litru varētu sadārdzināt par 4-5 centiem. Vairāk audzēs akcīzi benzīnam, mazāk – dīzeļdegvielai.

Rezultātā nākamgad svinu nesaturoša benzīna cena litrā augs par 0,048 eiro, dīzeļdegvielas litrs – par 0,038 eiro.  0,7 litru vīna pudele maksās 0,119 eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā, 2019.gadā – vēl par 0,076 eiro vairāk, bet 2020.gadā – 0,085 eiro vairāk.
0,7 litri stiprinātā vīna maksās par 0,182 eiro dārgāk, 2019.gadā – par 0,163 eiro dārgāk, bet 2020.gadā – par 0,154 eiro dārgāk.
Puslitrs degvīna maksās par 0,532 eiro dārgāk, 2019.gadā – par 0,411 eiro dārgāk, bet 2020.gadā – par 0,448 eiro dārgāk.
Alus puslitra pudele 2018.gadā maksās par 0,072 eiro dārgāk nekā iepriekšējā gadā, 2019.gadā – par 0,019 eiro dārgāk, bet 2020.gadā – par 0,022 eiro dārgāk.
Savukārt cigarešu paciņas cena augs par 0,243 eiro, 2019.gadā – vēl par 0,131 eiro.

Reinvestētajam – 0% UIN likme, mazāks apgrozījuma slieksnis mikrouzņēmumiem

  • Par reinvestēto peļņu - uzņēmumā attīstībai atstāto jeb nesadalīto peļņu - nodoklis nebūs jāmaksā. Taču sadalītajai jeb no uzņēmuma izņemtajai peļņai tas būs 20% apmērā. Līdzšinējā UIN likme - 15%;
  • Atteiksies no nodokļa atlaides lielajiem investoriem. Plānots pārejas periods - tiem investīciju projektiem, kas valdībā būs atbalstīti līdz 2017. gada 31. decembrim, UIN atlaidi par veiktajām atbalstāmajām investīcijām saglabās;
  • Mainīs UIN atvieglojumus par ziedojumiem. Uzņēmumi varēs izvēlēties vienu no trim iespējām, tostarp paredzēts UIN atvieglojums līdz 75% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no kopējā UIN par dividendēm. Līdz šim uzņēmēji var saņemt 85% atlaidi UIN no ziedotās summas, taču ne vairāk kā 20% no kopējās nodokļa summas.
  • Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas režīmā strādājošajiem uzņēmumiem saglabās vienotu nodokļa likmi 15% apmērā no apgrozījuma;
  • Samazinās pieļaujamā apgrozījuma slieksni. MUN režīmu varēs izmantot tie uzņēmumi, kuru apgrozījums gadā nepārsniegs 40 000 eiro. Līdz šim bijas slieksnis - 100 000 eiro.

Paplašinās reversā PVN izmantošanu, mazāks nodoklis augļiem un dārzeņiem

  • Reverso jeb apgriezto PVN maksāšanas kārtību no 2018.gada piemēros arī būvmateriālu, metālizstrādājumu, sadzīves tehnikas un spēļu konsoļu piegādēm, tādējādi paplašinot to nozaru loku, kurām piemēro apgriezto PVN maksāšanas kārtību;
  • No līdzšinējiem 50 000 eiro līdz 40 000 eiro samazinās gada apgrozījuma slieksni, līdz kuram uzņēmējam atļauts nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā PVN maksātājam;
  • Būs mazāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem – to samazinās no pašreizējā 21% līdz 5%. 

Plašāk par nodokļu reformā paredzētajām izmaiņām šeit.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti