Telekomunikācijas uzņēmumu „Tet”, iepriekš zināmu kā „Lattelecom”, jau 14 gadus vada Juris Gulbis. Prokuratūra apsūdz valdes priekšsēdētāju par dalību krāpšanā. Tiesībsargi uzskata, ka “Kempmayer” saistību pārņēmējs kompānija “Hannu Digital” ciparu televīzijas projektā tika iesaistīts mākslīgi un Gulbis izmantojis “Lattelecom” īpašnieku un padomes uzticību. Zaudējumu apmērs ir vairāk nekā 7,5 miljoni eiro.
„Tet” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins Radio pastāstīja, ka padome jau augustā sasauca vairākas ārkārtas sēdes, lai lemtu par Gulbja turpmāko darbu uzņēmumā.
“Šī izmeklēšana ir norisinājusies teju 10 gadus.
Mums nebija informācijas par to, cik ilgi tā vēl turpināsies, kad tā tiks nodota tiesai un cik ilgā laikā tiks iztiesāta. Taču lēmumus, vai pieņemt pēc iespējas ātrāk.
Tāpēc padome pieņēma lēmumu uzticēt šo apstākļu izmeklēšanu starptautiskai kriminālistikas firmai ar ļoti augstu reputāciju,” stāstīja Kokins.
Viņš norādīja, ka jau decembra sākumā varētu būt zināms ekspertu atzinums. Līdz tam gan Gulbis, gan apsūdzētais uzņēmuma juridiskās daļas direktors Toms Meisītis var pildīt savus darba pienākumus. Par Meisīša atstādināšanu no amata var lemt valde, nevis padome.
Kokins uzsvēra, ka apsūdzētie darbinieki gadu gaitā ir bijuši lojāli, tāpēc par atstādināšanu bez papildu atzinuma, ir pāragri lemt.
51% „Tet” kapitāldaļu pieder valstij. Par to atbildīgs ir publisko aktīvu pārvaldītājs „Possessor”. Tā izpilddirektors Vladimirs Loginovs pastāstīja, ka
uzdot neatkarīgiem ekspertiem izvērtēt prokuratūras lēmumu ir atbalstāmi.
“Padomes kompetence ir atstādināt vai neatstādināt valdi, un attiecīgi viņi iesaistījuši to ekspertu. Es domāju, tas ir pareizi, jo tas arī padara viņu nedaudz neatkarīgāku un daudz operatīvāku. Pieļauju, ka prokuratūrai atkal jāiet caur tiesu, lai kaut ko pierādītu vai nepierādītu. Tad vismaz te iekšā var ātrāk noreaģēt. Tāpēc mēs apsveicam, ka padome tomēr paņēma šo jautājumu ļoti nopietni un līdz gada beigām varēs mums arī sniegt detalizētāku informāciju,” stāstīja Loginovs.
Viņš atzīmēja, ka padomē ir arī „Possessor” pārstāvji, kuri lēma par to, ka eksperti izvērtē prokuratūras lēmumu.
Arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs uzskata, ka padome ir rīkojusies pareizi, piesaistot neatkarīgus ekspertus.
“Es, protams, uzskatu, ka padomes rīcība ir korekta. Tā ir ātra un arī pareiza.
Šāds neatkarīgs vērtējums no ekspertiem, kas pārzina šādu darījumu veikšanu - signālus un riskus, varētu būt tāds, kas iedod gan padomei, gan arī sabiedrībai kopumā faktus un pierādījumus, lai varētu lemt par turpmāko rīcību.
Jo padomes uzdevums ir tiešām skatīties šo vienu pusi, kas ir īpašnieka intereses. Tātad šis pamatjautājums ir - vai “Tet” valde, īstenojot kādus darījumus, ir nodrošinājusi visu, lai “Tet” nezaudē vērtību un nepazaudē naudu, un, protams, vai amatpersonas, kas ir pieņēmušas lēmumu, rīkojušās korekti. Un šeit gan nedomāju, ka vajadzētu gaidīt Ģenerālprokuratūras virzītās lietas izskatīšanu tiesā, kas diemžēl pie mums notiek daudzus gadus. Līdz ar to tā pat ir iespēja sabiedrībai uzzināt rezultātus ātrāk,” komentēja Grafs.
Savukārt Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) trešdien pauda neizpratni par naudas tērēšanu, lai mēģinātu noskaidrot Gulbja un viņa biedru vainu vai nevainīgumu. Viņš arī runājis ar Ekonomikas ministriju kā kapitāldaļu turētāju, ka
tuvākajā laikā vajadzētu izvērtēt “Tet” darbību un lemt par uzņēmuma vadību.
Prokuratūra arī lūgusi “Tet” izvērtēt, vai tā piekrīt šajā krimināllietā būt par cietušo. Valstij daļēji piederošajā uzņēmumā par to lemšot valde bez Gulbja.
KONTEKSTS:
Pāreja uz digitālo televīziju tika izplānota pirms 20 gadiem, kad premjers bija Andris Šķēle. Izmeklētāji uzskata, ka tas bija iecerēts kā negodīgas peļņas projekts. Par projekta atslēgas uzņēmumu kļuva Londonā reģistrētais "Kempmayer Media Limited", kas izrādījās pastkastītes firma ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem. Afēru atklāja 2003.gadā, un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas, tajā skaitā Šķēles ģimenes uzņēmumu grāmatvedis Harijs Krongorns. Lieta iztiesāta jau divās tiesu instancēs un šī mēneša beigās gaidāms Augstākās tiesas spriedums.
"Kempmayer" naudu bija paguvis iztērēt digitālās televīzijas iekārtās, kas no 2003.gada stāvēja muitas noliktavās Latvijā, bet vēlāk tika uzstādītas testa režīmā Zaķusalas tornī. "Kempmayer" raidītājus un galvas staciju kopā ar parādu Šķēlem pārpirka Gintara Kavača vadīta firma. Kā vēsta raidījums, lai iztērētos miljonus Šķēle atgūtu un vecie raidītāji nestu ienākumus, Kavača firmai "Hannu Digital" bija jākļūst par ciparu televīzijas ieviesēju vai partneri, tāpēc 2008.gadā panākta sadarbība ar "Lattelecom", kuru arī tolaik vadīja Gulbis.
"Lattelecom" uzvarēja Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā par ciparu televīzijas ieviešanu kopā ar apakšuzņēmēju "Hannu Digital". Darījumu 2009.gadā apšaubīja Valsts kontrole, kas uzsvēra, ka konkurss speciāli bija organizēts tā, lai bez konkrētās komercfirmas nevarētu iztikt. Ziņojums nonāca KNAB. 2010.gadā tika ierosināts kriminālprocess, kurā tika vērtēta ne tikai paša konkursa likumība, bet arī vēlāk slēgto līgumu pamatotība. Mainoties trim izmeklētājiem, lieta bez virzības atradusies līdz šai vasarai, bet augustā prokuratūra uzrādījusi pirmās apsūdzības.
Prokurors atzīmējis, ka Gulbis kā "Lattelecom" vadītājs piedalījās darījuma sarunās, bija informēts par sarunām, kuras veica citi viņa padotie, un bija informēts par visa projekta norisi, attiecīgi "viņa loma bija būtiska". Gulbim uzrādīta apsūdzība par dalību krāpšanā lielā apmērā.
Par līdzdalību krāpšanā līdz ar Gulbi apsūdzēts arī "Lattelecom" tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un Kavacis. "Hannu Digital" 2010.gadā reorganizēja un, pēc raidījuma ziņām, Kavacis Latvijā vairs neuzturoties.
