Viņa norādīja, ka mazā un vidējā biznesa noskaņojums ir pozitīvāks un optimistiskāks. "[Galvenais] slogs būs jānes valstīm, kas ir ciešāk saistītas ar Lielbritāniju - Īrija, Dānija. Mūsu gadījumā tik lielu negatīvu seku nebūs," pauda Egle. Savukārt Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms norādīja, ka lielākā problēma ir esoša nenoteiktība ar "Brexit". "Lavijas ekonomika ir bāzēta eksportā. Nenoteiktība ir tā, kas traucē visvairāk," teica Soms.
KONTEKSTS:
Pašreiz noteiktais "Brexit" datums ir 31. oktobris, un Boriss Džonsons, kurš vasarā premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, aktīvi uzstāj, ka šajā datumā Lielbritānijas izstāsies no ES ar vai bez vienošanās. Iepriekšējo vienošanos britu parlaments noraidīja, un 2. oktobrī Džonsons piedāvāja izmaiņas izstāšanās līguma – Ziemeļīrija paliek ES vienotajā preču tirgū, bet izstājas no muitas savienības, muitas pārbaudes notiktu nevis uz robežas, bet citos punktos vai elektroniski.
Britu parlamenta septembrī apstiprinātais likumprojekts ļaus likt Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. Premjers paziņoja, ka pagarinājumu nelūgs.
Džonsons arī mēģināja apturēt parlamenta darbību, bet tiesa atzina, ka tas nebija pamatoti, un parlaments darbu atsāka.
Lielbritānijas valdība oktobra sākumā publiskoja jauno "Brexit" piedāvājumu, kur iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. Taču Eiropas Parlamenta "Brexit" koordinācijas grupa kategoriski noraidīja jaunākos Lielbritānijas valdības priekšlikumus. Izplatītajā paziņojumā deputāti norādīja, ka pašreizējā formā izmaiņas nevar atbalstīt.
