Viņš norādīja, ka pagaidām Latviju neskar ASV noteiktie tarifi Eiropas Savienības (ES) precēm, jo Latvijas preču eksports uz ASV, kā arī Ķīnu ir samērā mazs. Taču Latvija samērā daudz eksportē uz Skandināviju un Vāciju, kam ar ASV ir samērā liels ārējās tirdzniecības pārpalikums. Proti, tā eksportē vairāk uz ASV, nekā importē no tām.
Iespējamās problēmas Vācijas tirdzniecībā var atsaukties arī uz Latviju, īpaši uz mūsu metālapstrādes un mašīnbūves nozari, lēsa ekonomists. "Tarifu konflikts" starp ASV, ES un Ķīnu pieaug, un bažas ir par to, ka
to drīz sajutīs tie Latvijas metālapstrādē un mašīnbūvē strādājošie uzņēmumi, kas piegādā preces citiem ražotājiem ES valstīs, sacīja ekonomists.
Āboliņš atzina, ka bažas ir arī par finanšu vai citām iespējamām problēmām pasaules ekonomikā. Daudzu pasaules valstu parādu līmeņi ir samērā augsti. Tāpat ASV ekonomiskās izaugsmes cikls bijis samērā ilgs, un kādā brīdī ASV ekonomikas izaugsme sabremzēsies, un tirdzniecības konflikts negatīvo efektu var pastiprināt.
Ārējie faktori ietekmēs Latvijas un arī visas ES ekonomikas izaugsmes tempus – izaugsme kļūs nedaudz lēnāka. Tomēr pretēji izskanējušām bažām par ekonomisko krīzi, ko varētu veicināt ASV un Ķīnas sāktie "tarifu kari", ekonomists uzskata, ka par krīzi pagaidām runāt ir pāragri.
KONTEKSTS:
ASV kopš 1.jūnija sāka piemērot ievedmuitu ES eksportētajam alumīnijam un tēraudam 6,4 miljardu eiro apmērā. Tarifi vērsti arī pret Ķīnu, Kanādu, Meksiku un citiem tradicionāli ASV sabiedrotajiem. ES ieviesa atbildes tarifus, un tas notika laikā, kad vēl lielāks tirdzniecības konflikts ASV izveidojies ar Ķīnu.
