EK plāno stingrāk kontrolēt ārvalstu īpašniekiem piederošo kompāniju darbību Eiropā

Eiropas Savienība piedāvā stingāk kontrolēt ārvalstu investīciju ieplūšanu uzņēmumos, kā arī to darbību Eiropas teritorijā. Spēcīgāka kontrole ir nepieciešama, jo ārvalstu investori, it sevišķi no Ķīnas, pēdējos gados aktīvi mēģina iegādāties daudzus stratēģiski nozīmīgus uzņēmumus un infrastruktūras objektus.

EK plāno stingrāk kontrolēt ārvalstu īpašniekiem piederošo kompāniju darbību EiropāArtjoms Konohovs

    Eiropai ir nepieciešami jauni rīki, lai efektīvāk cīnītos pret negodīgu konkurenci no citiem pasaules reģioniem. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ Eiropas Komisija (EK) šonedēļ nāca klajā ar idejām par to, kā varētu veiksmīgāk kontrolēt stratēģiski svarīgu uzņēmumu pārņemšanu, kā arī ārvalstu īpašniekiem piederošo kompāniju darbību Eiropā.

    „Es ceru, ka mēs to spēsim panākt. Es ceru, ka mūsu savienībā tiks nodrošināta godīga attieksme. Lai mūsu uzņēmumi varētu sacensties savā starpā ar cenām, kvalitāti un inovācijām, bet ne ar to, ka daļu no viņu rēķiniem nosedz nodokļu maksātāji citās valstīs,” saka Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere.

    Lai gan EK amatpersonas publiski nesauc nevienu valsti vārdā, ir skaidrs, ka runa galvenokārt ir par Ķīnu.

    Šai valstij piederošie investīciju uzņēmumi pēdējos gados ir aktīvi mēģinājuši iegādāties dažādas nozīmīgas Eiropas kompānijas. Tādēļ Eiropas Savienības valstu līderi ir uzdevuši Eiropas Komisijai izstrādāt jaunus rīkus cīņai pret negodīgu konkurenci. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuva koronavīrusa izraisītās ekonomiskās krīzes dēļ.

    Viens no aktīvākajiem šīs idejas virzītājiem līdz šim ir bijis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Var pieļaut, ka tas ir bijis viens no iemesliem, kādēļ atbildība par iekšējo tirgu tika uzticēta no Francijas izvirzītajam komisāram Tjerī Bretonam.

    „Visi ir laipni aicināti strādāt Eiropā. Visi ir laipni aicināti gūt labumu no mūsu vienotā tirgus, nodarboties šeit ar uzņēmējdarbību un pelnīt naudu. Tā vienmēr ir bijusi vienotā tirgus pamatloģika, un tā ir pierādījusi savu veiksmi. Bet ir arī skaidrs, ka, ja kāds vēlas gūt labumu no vienotā tirgus un nodarboties šeit ar biznesu, tad tam ir jāspēlē pēc noteikumiem. Un šiem noteikumiem ir jābūt skaidriem,” uzsver Bretons.

    Jaunā ideja paredz piešķirt Eiropas Komisijai un arī dalībvalstu konkurences iestādēm tiesības aizliegt ārvalstu investīciju ieplūšanu, ja tās var traucēt godīgai konkurencei. Tomēr katrā atsevišķā gadījumā būšot jāveic ieguvumu un zaudējumu analīze.

    Priekšlikumi skar arī tos uzņēmumus, kas jau pastarpināti pieder ārpus Eiropas esošo valstu valdībām. Arī tie nedrīkstēs saņemt subsīdijas no nodokļu maksātājiem.

    Šīs idejas nav jaunas un tiek visai pretrunīgi vērtētas. Jau iepriekš atsevišķi Latvijas politiķi neformāli ir pauduši bažas, ka, apturot investīcijas, piemēram, no Ķīnas, nabadzīgākas Eiropas valstis var palikt bez tām nepieciešamajiem ārvalstu ieguldījumiem. Turīgākajās Eiropas valstīs kāda investora noraidīšanu var kompensēt valdība vai citi ieguldītāji. Savukārt nabadzīgās valstis var zaudēt konkurences cīņā.

    Komisijas priekšsēdētājas vietniece Vestagere atzīst, ka šis nebūt nav vienkāršs jautājumus.

    „Es piekrītu, ka tas nav viennozīmīgs jautājums. Protams, ka dažiem var šķist ļoti pievilcīgi saņemt subsidētu piedāvājumu valsts iepirkumā. Kad tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi un kāds piedāvājums ir par 25% lētāks, skaidrs, ka tas ir pievilcīgi. Bet, protams, ka izmaksas parādās kaut kur citur. Ļoti iespējams, ka ir cits uzņēmums, kas maksā darbiniekiem vismaz minimālo algu, nodrošina pienācīgus darba apstākļus un ir ar labu reputāciju, bet nespēj nodrošināt tik zemu cenu. Tam, ka vienmēr tiek izvēlēts vislētākais piedāvājums, arī ir sava cena. Vislētākais piedāvājums būtu jāizvēlas tikai tad, ja par to patiesībā nemaksā Eiropas vai arī ārzemju nodokļu maksātāji,” norāda Vestagere.

    Diskusijas par nepieciešamību mainīt konkurences noteikumus Eiropā ir uzvirmojušas pēc tam, kad Eiropas Komisija ir aizliegusi Vācijas uzņēmuma „Siemens” un Francijas kompānijas „Alstom” saplūšanu. Toreiz gan Berlīne, gan Parīze pauda neapmierinātību, norādot, ka bez ļoti lieliem uzņēmumiem Eiropa nespēs konkurēt ar Ķīnas ražotājiem.

    To atgādina arī Eiropas Politikas centra pētnieks Juhans Bjerkems:

    “Būtībā šīs valstis sacīja, ka tām ir nepieciešami elastīgāki konkurences noteikumi un atvieglotas iespējas Eiropas uzņēmumiem apvienoties, jo tas ir vajadzīgs, lai būtu iespējams konkurēt ar lielajiem Ķīnas uzņēmumiem. Savukārt Eiropas Komisija piedāvā nedaudz atšķirīgu instrumentu. Tā vietā, lai atvieglotu konkurences nosacījumus Eiropas uzņēmumiem, viņi grib panākt, lai ārzemju kompānijas, kad tās strādā Eiropas tirgos, pildītu tos pašus nosacījumus kā Eiropas uzņēmumi.”

    Ieinteresētās puses par šīm idejām var izteikties līdz septembra beigām. Tad Eiropas Komisija sola apkopot atsauksmes un nākamgad nākt klajā ar juridiskiem priekšlikumiem par jauniem noteikumiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti