Lai gan kopējā ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā uzlabojas, Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi, visticamāk, nebūs tik strauji kā iepriekš, tāpēc Latvijai būs jāierobežo budžeta tēriņi vai arī jāmeklē jauni ienākumi nākamajos gados – tā savās šī gada rekomendācijās norāda Eiropas Komisija.
Ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka to vēl nevajadzētu uzskatīt par trauksmes zvanu, bet gan par agrīnu brīdinājumu tālākas rīcības rūpīgai plānošanai.
„Tas ir agrīnais brīdinājums – ja mēs esam šobrīd maijā, budžets mums ir rudenī, un mēs redzam, ka ekonomikas tendences nav tik pozitīvas, uz kādām bija plānots budžets šogad, nākamgad un aiznākamgad, un riski pastāv. Es negribu spekulēt par to, bet tas nav droši vien nekas pārāk populārs sabiedrībā, fiskālā konsolidācija atsauc atmiņā laiku dažus gadus atpakaļ, kas nebija īpaši patīkams laiks. Bet droši vien, ka mēs negribētu nonākt tajās sekās, ko tas izraisīja. Jo tas patiešām Latvijas pusē, un Komisija var to tā pateikt, ierobežotu iespēju pieņemtu lēmumus ne tikai ko darīt, bet arī kā darīt. Šobrīd bumba ir Latvijas pusē,” norāda Zemītis.
Tam būtu jānotiek, gan intensīvāk apkarojot ēnu ekonomiku, gan arī pārnesot nodokļu slogu uz jomām, kurās tie mazāk ietekmē ekonomikas izaugsmi.
Papildu nodokļu ieņēmumus Eiropas Komisija redz nekustamo īpašu jomā, vienlaikus norādot, ka būtu jāsamazina darbaspēka nodoklis. Komisija arī paudusi bažas, ka plānotajām reformām izglītības un veselības nozarē, kā arī aizsardzības budžeta palielinājumam nepieciešamie līdzekļi pārsniedz Latvijas finansiālās iespējas.
Rekomendācijās Latvija atkārtoti aicināta arī īstenot reformas tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe un sabiedrības nevienlīdzības mazināšana, kā arī tieslietās.
Piemēram, sociālās nevienlīdzības jomā daudzas būtiskas pārmaiņas joprojām nav īstenotas. „Latvijā joprojām dominē tādi pabalsti, kas ir domāti visiem un nav balstīti, piemēram, uz cilvēka ienākumiem vai bagātību, un šajā sistēmā līdz šim īsti nav bijis politiskās gribas to reformēt. Un Komisijas ieskatā arī tās reformas, kas attiecas, piemēram, uz minimālā garantētā ienākuma līmeni, un to ieviešana 2017.gadā, ir labs plāns, bet mēs neredzam budžetā nekādu pamatu, lai tas tiktu īstenots. Līdz ar to ir ļoti liels risks, ka tas tiks atbīdīts, vai tiks īstenots nepilnā mērā," saka Zemītis.
EK rekomendāciju izskanēšana maija vidū ir kā pamudinājums Latvijas valdībai jau tagad diskutēt par iespējamo nodokļu palielināšanu un izdevumu samazināšanu, nevis vēlāk, kā to ir iecerējusi Latvijas valdība.
Diskusijas par iespējamo nākamā gada budžeta konsolidāciju tika uzsāktas jau nedēļa sākumā, kad par šādu nepieciešamību brīdināja finanšu ministra. Par budžetu atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis („Vienotība”) pauda viedokli, ka trūkstošie līdzekļi jācenšas iegūt, apkarojot ēnu ekonomiku un valstij aktīvāk piesaistot investīcijas: „Avoti ir vairāki – cits par citu, kā lai to saka, daži vairāk valdības rīcībā, daži mazāk. Viens ir ārvalstu investīcijas, kur, protams, mēs varam izdarīt savu mājasdarbu, bet nevaram garantēt to piesaisti, un šeit mūsu mājasdarbs būtu tiesiskā vide. Otrs – kur valdībai ir visai lielas rīcības sviras, ir ēnu ekonomikas apkarošana. Trešais ir struktūrfondu apguve, kur mums ir ļoti svarīgi samazināt šo pārejas periodu jeb plaisu starp abiem periodiem, veco periodu un jauno periodu, kur mums ir efektīvi jāstrādā, lai šī naudas plūsma neapsīkst. Nu, šie ir tie instrumenti, kur es redzu iespējas fiskālās telpas palielināšanai nākamajā gadā.”
Jau ziņots, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas pausto, 2016.gada budžets būs jākonsolidē 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā.
Jau pagājušajā nedēļā Fiskālās disciplīnas padome nāca klajā ar paziņojumu, ka nākamā gada valsts budžetā būs nepieciešama 113,8 miljonu eiro liela konsolidācija, lai samazinātu budžeta deficītu un valsts parāda pieauguma riskus. Latvijas Radio sākotnējie aprēķini liecina, ka konsolidācija – ieņēmumu palielināšana vai arī izdevumu samazināšana – nākamā gada budžetā būs nepieciešama vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā.
Iepriekš padomes priekšsēdētājs Jānis Platais intervijā portālam lsm.lv brīdināja, ka izvairīties no nodokļu palielināšanas, izdevumu mazināšanas vai pat abiem šiem faktoriem būs ļoti grūti, turklāt jau tagad atsevišķu ministriju pieprasījumi mērāmi simtos miljonos. Platais arī norādīja, ka valdība jau ilgāku laiku atliek nepatīkamus lēmumus, piemēram, vēlmi, lai nodokļu ieņēmumi valsts budžetā būtu apmēram viena trešdaļa no IKP.
Aprīļa vidū Fiskālās disciplīnas padome, paužot viedokli par Latvijas stabilitātes programmu 2015.-2018.gadam, no vienas puses, atzina, ka ekonomika ir attīstījusies līdzsvaroti bez būtiskas novirzes no prognozētā ekonomikas pieauguma apjoma. Taču piekrīt, ka IKP prognoze bija jāsamazina, kā to jau bija izdarījusi Finanšu ministrija. Tomēr, no otras puses, padome apšaubīja valdības ieceri kā vienreizēju pasākumu nozīmēt izdevumu palielināšanu aizsardzībai. Pēc padomes ieskatiem, šādi izdevumi ir jāuzskata par daudzkārtējiem, tādējādi tiem ir cita ietekme uz fiskālo bilanci.
Arī bijušais finanšu ministrs Andris Vilks vairākkārt ir brīdinājis, ka Latvijai tuvākajos gados būs jācīnās par to, lai izdevumi nepārsniegtu ieņēmumus, un norādījis, ka aizsardzības budžeta palielināšana prasīs palielināt nodokļus.
