Šī ir jau otrā reize, kad “Google" saņem sodu, turklāt Eiropas Komisija (EK) veic vēl vienu izmeklēšanu par uzņēmuma negodīgajām praksēm.
4,3 miljardi eiro ir lielākais sods, ko Eiropas Komisija jelkad piemērojusi. “Google” līdz ar to apsteigusi autoražotājus, kas ar 3,8 miljardu eiro lielu summu tika sodīti par slepenu cenu saskaņošanu.
Izvēlētais soda apmērs “Google” nav nejaušs – tā ir summa, ko uzņēmums nopelnījis no “Android” ierīču tirdzniecības Eiropā pēdējo 7 gadu laikā. Nelikumīgā prakse aizsākās jau 2011. gadā.
ES konkurences komisāre @vestager apstiprina, ka @Google tiek sodīts ar 4.3 miljardu eiro sodu par to, ka viņi piespieda, lai uz @Android ierīcēm būtu tikai Google meklētājs. pic.twitter.com/n2jBCv50kd
— Artjoms Konohovs (@artjomka) July 18, 2018
Trīs gadus ilgusī Eiropas Komisijas izmeklēšana atklāja, ka “Google” izvirzīja viedtālruņu ražotājiem neatļautas prasības - ja tie vēlējās izmantot “Android” operētājsistēmu, tad telefonos bija jābūt tikai un vienīgi “Google” meklētājam un “Chrome” interneta pārlūkam.
Šādi “Google” nodrošināja, ka cilvēki izmanto viņu meklētāju, un ierobežoja konkurentu iespējas attīstīt un piedāvāt savus produktus.
““Google” ir izmantojusi “Android” kā līdzekli, ar kuru nocementēt savu dominanci kā meklētājprogrammai. Šī prakse liegusi konkurentiem iespēju inovēt un sacensties ar nopelniem. Tā liegusi patērētājiem labumu, ko varētu iegūt no efektīvas konkurences,” paziņoja EK konkurences komisāre Margarita Vestagere.
“Pastāv teiciens, ka dāvinātam zirgam zobos neskatās. Un fakti skaidri parāda: kad runa ir par interneta meklētājiem un pārlūkiem viedtālruņos, vairums lietotāju vienkārši izvēlās to, kas jau ir iebūvēts viņu ierīcē un nelejupielādē konkurējošās aplikācijas. Turklāt šīs aplikācijas nav par velti, jo lietotāji par to izmantošanu maksā ar informāciju par sevi. Vai arī nedaudz pārfrāzējot ekonomista Miltona Frīdmana teikto: “Nav tādas lietas, kā bezmaksas meklēšana.”,” sacīja Vestagere.
Konkurences eirokomisāre skaidroja, ka “Google” pieprasīja “Android” ražotājiem instalēt ierīcēs “Google” meklēšanas lietotni un maksāja ražotājiem, kas piekrita instalēt šo lietotni.
Izmeklēšanas laikā tika secināts, ka tikai 1% viedtālruņu lietotāju ar “Android” operētājsistēmu ir lejupielādējuši citu meklētāju.
Tagad māteskompānijai “Alphabet” dotas 90 dienas, lai mainītu savu biznesa praksi, vai tai draud vēl papildu sodi.
Ļoti iespējams, ka šis sods varētu pieliet eļļu ugunī tirdzniecības konfliktā starp Eiropas Savienību un ASV. Amerikas prezidents Donalds Tramps G7 sanāksmes laikā Kanādā esot sacījis Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram, ka Vestagere ienīstot Ameriku. Tomēr komisāre sacīja, ka viņas jūtām te nav nozīmes.
“Patiesība ir tajā, ka šai lietai nav nekāda sakara ar to, ko es jūtu. Pilnīgi un absolūti nekāda. Rūpējoties par konkurences likumu ievērošanu, mēs apzināmies, ka mums apkārt pastāv pasaule, bet mēs nevadāmies no politiskā konteksta, jo tad šādiem lēmumiem nekad nebūtu īstais laiks,” norādīja Vestagere.
Eiropas patērētāju organizācija BEUC jau ir apsveikusi Eiropas Komisijas lēmumu, sakot, ka mobilo tehnoloģiju tirgū ir nepieciešama lielāka konkurence.
Kaut arī šādus sodus uzņēmums var atļauties – tā peļņas rezerves mērāmas vairāk nekā 100 miljardos eiro -, tas sola lēmumu apstrīdēt.
“Google”uzskata, ka “Android” ir radījis lielāku izvēli nevis ir to sašaurinājis.
Eiropas Komisija “Google” sodījusi jau iepriekš ar 2,4 miljardu eiro lielu sodu par negodīgu konkurenci iepirkšanās pakalpojumu nodrošināšanā. Arī šo sodu uzņēmums gatavojas apstrīdēt.
Tikmēr Eiropas Komisija veic izmeklēšanu vēl kādā citā pārkāpumā, kas saistās ar “Google” reklāmu pakalpojumu programmu “AdSense”.
Eiropas Komisija "Android" izmeklēšanai pieķērās 2015.gadā, kad ar oficiālu sūdzību vērsās citi lielie tehnoloģiju uzņēmumi.
