Nākamgad vēl varēs tērēt vairāk
Tomēr valstīs ar lielu ārējo parādu, pēc Eiropas Komisijas domām, vajadzētu sākt domāt par budžeta deficīta ierobežošanu jau nākamgad. Latvijā valsts parāds joprojām ir diezgan zems.
“Mēs saglabājam izņēmumus fiskālajos noteikumos arī nākamgad un atgriežamies pie fiskālajiem noteikumiem 2023. gadā. Līdz ar to dalībvalstīm vēl nākamgad ir iespēja papildus stimulēt ekonomiku un straujāku ekonomikas atjaunošanos,” stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
“Vienlaikus mēs uzsveram, ka ir jābūt diferenciācijai starp tām valstīm, kur ir augsts parādu līmenis, kur jāīsteno piesardzīga fiskālā politika, un tām valstīm, kur fiskālās ilgtspējas riski ir zemi.”
Atveseļošanās temps ir atšķirīgs
Prognozes liecina, ka pirmskrīzes līmeni visām ES dalībvalstīm izdosies sasniegt tikai nākamā gada beigās, lai gan lielākā daļa valstu, to vidū arī Latvija, to varētu paveikt jau šogad. Temps, kādā atjaunojas ekonomiskā izaugsme, dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs.
Eiropas Komisija šobrīd nesniedz specifiskas rekomendācijas dalībvalstīm dažādās jomās, jo šie jautājumi tiek risināti dalībvalstu Ekonomikas atjaunošanas un noturības plānos, ko EK pašlaik turpina izskatīt un apstiprinās līdz jūnija beigām. Ja viss ies gludi, Latvija un citas valstis pirmo naudu no jaunizveidotā fonda varēs saņemt jau jūnijā.
Valdis Dombrovskis dalībvalstīm iesaka: “Pirmkārt tomēr stimulēt ekonomiku gan šogad, gan nākamgad, bet vienlaikus vērtēt, ka šie stimula pasākumi ir mērķēti un laikā ierobežoti – lai tas nekļūtu par pastāvīgu apgrūtinājumu publiskajām finansēm un valsts budžetam.”
Nevar augt, mazinot izdevumus
Eiropas Arodbiedrību konfederācijas vadības pārstāve Līna Karra iebilst, ka pārāk strauja atgriešanās pie taupības politikas var paildzināt ekonomikas atkopšanos.
“Šī pandēmijas krīze ir skaidri parādījusi, ka valstīm, kuras vairāk atvēlēja sociālajiem izdevumiem un kurās ir spēcīga sociālās aizsardzības sistēma, šobrīd klājas labāk nekā tām, kas grieza izdevumus finanšu krīzes laikā.
Vēsture tik ārkārtīgi skaidri parāda, kādas kļūdas mēs esam pieļāvuši iepriekšējās krīzes laikā un izejot no tās. Tādēļ reizēm sev vaicāju: kādēļ neoliberālā virziena politiķi tagad atkal sāk runāt par taupību un izdevumu samazināšanu.
Te runa pat nav par sociālajiem jautājumiem, bet gan par ekonomikas loģiku. Nav iespējams augt, mazinot izdevumus. Tas vienkārši nav iespējams.”
