Ziņojumu par Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu pagājušajā gada oktobrī Eirogrupas samitā un vēlāk decembrī notikušajā Eiropadomes tikšanās laikā tika uzdots sagatavot tā dēvētajiem pieciem prezidentiem – Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram, Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam, Eirogrupas vadītajam Jerūnam Deiselbūmam, Eiropas Centrālās bankas prezidentam Mario Dragi un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Martinam Šulcam. Neilgi pirms Jāņiem publiskotajā ziņojumā uzsvērts, ka par spīti pēdējo gadu grūtībām eiro ir veiksmīga un stabila valūta, taču tuvāko gadu laikā ir nepieciešams steidzamības kārtā izlabot daudzas problēmas, piemēram, novērst augsto bezdarba līmeni, kā arī nodrošināt, lai eiro būtu ne tikai valūta, bet arī politisks un ekonomisks projekts, kuram ir ilglaicīga, godīga un demokrātiska likumīgā bāze.
Lai palielinātu integrāciju, ziņojuma autori šos procesus iedalījuši trijos posmos. Tuvāko divu gadu laikā plānots spert nelielus solīšus fiskālās tuvināšanās virzienā, izmantojot esošos instrumentus un līgumus konkurētspējas veicināšanai un atbildīgas politikas īstenošanai nacionālajā un eirozonas līmenī. No 2017. gada līdz 2025. gadam otrā integrācijas posma laikā jau plānots pievērsties daudz saistošākiem fiskālās konverģences noteikumiem, kas varētu būt arī par pamatu eirozonas kopējās kases izveidošanai. Un jau trešajā posmā, vēlākais līdz 2025. gadam, šī vīzija būtu jāīsteno dzīvē, izveidojot stabilu un plaukstošu ekonomisko un monetāro savienību visiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kas būtu atvērta visām dalībvalstīm, kas vēlas tai pievienoties.
1. jūlijā tika dots starts ziņojumā minētajam pirmajam posmam. Kā norādījis par eiro un sociālo dialogu atbildīgais Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kopš finanšu krīzes augstākā punkta pirms vairākiem gadiem Eiropas institūcijas ir spērušas daudzus nozīmīgus Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanai un stabilizēšanai. Viņš ir pārliecināts, ka monetārā savienība būs spējīga pārvarēt arī pašreizējo krīzi Grieķijā, vienlaicīgi solot darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu eirozonas finansiālo stabilitāti.
Pēc Valda Dombrovska teiktā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības turpmāko uzplaukumu, ir jāpabeidz iesāktie darbi un Ekonomiskās un monetārās savienības izveide ir jāpabeidz cik vien iespējams ātri:
''Ir nopietns pamats paātrināt soļus banku savienības izveidei. Finansiālā stabilitāte ir galvenais priekšnoteikums izaugsmei un ekonomiskajai konverģencei. Šeit jau ir sasniegts ievērojams progress. Vienotais uzraugs atbild par Eiropas banku pārraudzību, un vienotais noregulējuma mehānisms rūpēsies par banku grūtībām, ja tādas radīsies. Ir vitāli svarīgi, ka dalībvalstis pilnībā ievieš savas depozītu garantiju shēmas, pilnībā pārņem Banku sanācijas un noregulējuma direktīvu, kā arī steidzamības kārtā pabeidz starpvaldību vienošanās par vienotā noregulējuma mehānisma ratifikāciju.''
Kā norāda Valdis Dombrovskis, vienotā noregulējuma mehānisms pilnībā sāks darboties vien nākamajā gadā un līdz tam ir nepieciešams nodrošināt, ka vēl pirms banku veiktajām iemaksām šim mehānismam ir pieejami līdzekļi. Tāpat Valdis Dombrovskis akcentē, ka ir nepieciešams stiprināt Eiropas ekonomiskās pārvaldības ietvaru.
''Mums ir nepieciešams stiprināt makroekonomisko nevienlīdzības [novēršanas] procedūras pielietošanu un ir nepieciešams aktīvāk integrēt sociālo dimensiju. Mēs arī sagatavosim priekšlikumus uz stabilitāti vērstam fiskālās un makroekonomiskās uzraudzības tiesību aktu un jauno budžeta noteikumu pārskatam. Ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšana paredz arī spēcīgu balsi starptautiskajā līmenī. Oktobrī mēs nāksim klajā ar priekšlikumiem eirozonas ārējai reprezentācijai,'' klāsta Dombrovskis.
Sagaidāms, ka Eiropas Komisija 2017. gada pavasarī nāks klajā ar tā dēvēto balto grāmatu, kurā pēc dažādu konsultāciju veikšanas tiks ietverti galīgie ierosinājumi konkrētām darbībām Eiropas Monetārās savienības izveidei.
