Sociāldemokrāti par savu vadošo kandidātu priekšvēlēšanu kongresā Romā izvēlējās luksemburgieti Nikolā Šmitu. Savukārt Eiropas Tautas partija Bukarestē nobalsoja par pašreizējo Eiropas Komisijas vadītāju, vācieti Urzulu fon der Leienu.
Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs devās uz abiem priekšvēlēšanu kongresiem, lai salīdzinātu, kā notiek abu spēku gatavošanās jūnija vēlēšanām.
Sociāldemokrātu kongresā bez intrigas
Sociāldemokrātu kongresā nebija nekādas intrigas, jo vienīgais pretendents uz sociāldemokrātu vadošā kandidāta posteni bija pašreizējais Eiropas Komisijas sociālo lietu komisārs no Luksemburgas Nikolā Šmits.
"Mēs nepieļausim, ka Eiropā atgriežas stingra ekonomiskā politika un sociālā lejupslīde, kā tas notika finanšu krīzes laikā. Tas ir mūsu galvenais arguments. Tieši tāpēc mēs vēlamies uzvarēt šajās vēlēšanās! Kopā! Visās 27 dalībvalstīs," pavēstīja Šmits.
Viņa kandidatūra tika atbalstīta gandrīz vienbalsīgi, kongresa delegātiem paceļot roku. Tam sekoja aplausi un apskāvieni.
Brīdina par galēji labējo briesmām
Krietni interesantāki bija sociāldemokrātu politiskie vēstījumi saviem sadarbības partneriem un vienlaikus arī lielākajiem politiskajiem konkurentiem – Eiropas Tautas partijai.
Viens no tiem bija skaidrs brīdinājums nemēģināt Eiropas Parlamentā atkārtot Itālijas valdošās koalīcijas modeli, kur Eiropas Tautas partijas paspārnē esošais politiskais spēks vienā valdībā sadarbojas Džordžiju Meloni un Mateo Salvīni, ko daudzi mēdz dēvēt par konservatīvajiem populistiem.
Šo domu atkārtoja gan Šmits, gan bijušais Zviedrijas premjers Stefans Levēns, kurš tagad ir Eiropas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs.
"Es uzskatu, ka šoreiz vēlētājiem būtu jāzina, ka tās ir svarīgākās Eiropas vēlēšanas kopš 1979. gada. Likmes ir augstas, un izvēle ir skaidra. Vai nu tā ir labēja Eiropa, ko tur gūstā galēji labējie. Vai arī progresīva Eiropa, ko vada sociāldemokrāti. Tas nav tikai tukšs brīdinājums. Tikai pirms dažiem mēnešiem, tepat Romā, galēji labējie protestētāji lepni pacēla roku fašistu sveicienā. Tas, ka šīs valsts premjerministre, ko kristīgie demokrāti palīdzēja iecelt amatā, nevar saņemties, lai nosodītu šo fašistu gājienu, ir apkaunojoši," sprieda Levēns.
Viņš solīja, ka viņa politiskā ģimene nekad nesadarbosies nedz ar Eiropas Konservatīvajiem un reformistiem, nedz ar populistiem un eiroskeptiķiem.
Uzsver atbalstu Ukrainai
No Latvijas sociāldemokrātu rindās darbojas partija "Saskaņa", tomēr tās līderis Nils Ušakovs kongresu Romā neapmeklēja. Viņu pārstāvēja padomniece Iveta Sers.
Ne mazums Romā tika runāts arī par nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu.
Dānijas premjere Mete Fredriksena sacīja, ka Eiropai ir jādara vairāk, lai sniegtu solīto militāro atbalstu.
Sarunā ar Latvijas Radio Ukrainas jautājumu pieminēja arī Zviedrijas sociāldemokrātu līdere un bijusī valdības vadītāja Magdalēna Andešsone.
"Mums ir vajadzīga spēcīga un vienota Eiropa. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam atbalstīt Ukrainu, jo mēs nevaram ļaut Krievijai uzvarēt šo karu," uzsvēra Andešsone.
"Runa ir ne tikai par Ukrainu un viņu brīvību, bet arī par Eiropu un mūsu brīvību. Tas ir jautājums numur viens, kas nozīmē, ka ir nepieciešams vairāk sociāldemokrātu deputātu, jo mēs vienoti aizstāvam Ukrainu."
Strīdi par Zaļo kursu
Daudz kritikas no sociāldemokrātiem Eiropas Tautas partijas virzienā skanēja arī par atteikšanos atbalstīt Dabas atjaunošanas likumu. Sociālisti to pasniedz ka signālu, ka viņu konkurenti vēlas palēnināt cīņu ar klimata pārmaiņām.
Vaicāts par šo kritiku Eiropas Tautas partijas kongresā Bukarestē, "Jaunās Vienotības" saraksta līderis Valdis Dombrovskis atbild, ka viņa politiskais spēks mēģina līdzsvarot dažādu pušu intereses.
"To es vērtētu kā priekšvēlēšanu retoriku. Eiropas Tautas partija ir lielākais un ietekmīgākais proeiropeiskais spēks, un pie tā mēs arī paliekam.
Runājot konkrēti par Eiropas Zaļā kursa ieviešanu, tad jāatzīst, ka tieši Urzula fon der Leiena kā Eiropas Komisijas prezidente, kas ir Eiropas Tautas partijas pārstāve, faktiski iniciēja šo Zaļo kursu.
Tas, ka īstenojot Zaļo kursu, ir jāņem vērā Eiropas Savienības konkurētspējas jautājumi un jānodrošina, ka tas neveicinātu tālāku ekonomisko nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan pašās dalībvalstīs, tie, protams, ir svarīgi jautājumi, kas ir jārisina."
Leiena gatava turpināt darbu
Tautas partijas politiķi pulcējās Rumānijas galvaspilsētā dažas dienas pēc sociāldemokrātu kongresa. Arī viņu galvenais mērķis bija apstiprināt priekšvēlēšanu manifestu un izvēlēties savu vadošo kandidātu jūnijā paredzētajām vēlēšanām.
Arī Bukarestē nekādas intrigas nebija. Vienīgā pretendente uz kopīgās kandidātes amatu bija vāciete Urzula fon der Leiena, kura izteikusi vēlmi vadīt Eiropas Komisiju otro pilnvaru termiņu.
Tautas partijas vadītājs Manfrēds Vēbers pozicionēja savu spēku kā vienīgo, kas spēj uzņemties atbildību.
"Mums ir jāuzņemas vadība, jo pārējie to nedarīs. To labi parāda sīkumaina kašķēšanās starp sociālistu [Olafu] Šolcu un liberāldemokrātu [Emanuelu] Makronu.
Viņi nodarbojas ar komunikāciju, bet mēs nodarbojamies ar politiku. Tas ir jādara mums. Kurš cits, ja ne mēs?"
Vaicāta par sociāldemokrātu izteikto kritiku, ka Tautas partija tuvinās konservatīvajiem un eiroskeptiķiem, "Jaunās Vienotības" eiroparlamentāriete Sandra Kalniete atbildēja, ka arī sociālisti sadarbojas ar galējiem spēkiem.
"Atbilde ir ļoti īsa, jo ir virkne Eiropas valstu, kur sociālisti strādā ar galēji kreisajiem. Vai tā būtu Spānija, Portugāle vai kāda cita valsts. Tas ir tikpat galējs kurss kā tas, ko mēģina pārmest Eiropas Tautas partijai. Eiropas Tautas partija ļoti ieklausās savos vēlētājos."
Priekšvēlēšanu aptaujas šobrīd paredz, ka Eiropas Tautas partijai arī nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā būs visvairāk deputātu. Savukārt sociāldemokrāti saglabās otro vietu. Tomēr, lai izveidotu vairākumu, viņiem būs jāmeklē sabiedrotie.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks no 6. līdz 9. jūnijam.
Nākamā Eiropas Parlamenta sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks 8. jūnijā. Sarakstus pieteikušas 16 partijas.
