Uzņēmumam ar 155 gadus darbības pieredzi darba lauks ir apjomīgs, arī ģeogrāfija, no kurienes uz remontu šeit nāk lokomotīves, plaša. Eksports šim uzņēmuma veido ap 95% no kopējā apgrozījuma.
"Mēs nodarbojamies ar ritošā sastāva remontu, ražošanas daļu ražošanu visādiem metālapstrādes pakalpojumiem. Lokomotīves pie mums atnāk no Ukrainas, Krievijas, Polijas, Kazahstānas, Vācijas. Pērn mēs izremontējām 45 lokomotīves," stāstīja DLRR valdes locekle Natālija Petrova.
Pēc viņas teiktā, kompānijas apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 20 miljoniem eiro jeb 27%, salīdzinot ar 2020. gada apgrozījumu.
Uzņēmumā pērn darbā pieņemti 54 darbinieki, tādējādi kopumā nodarbinot 655 cilvēkus.
Pagājušajā gadā par 0,4 miljoniem eiro palielinājies DLRR samaksāto nodokļu apjoms. Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins vērtēja – uzņēmuma devums ir nozīmīgs reģionam un visai Latvijai.
Pērn uzņēmums investēja vairāk nekā 0,4 miljonus eiro ražotnes modernizācijā un jaunu tirgu apguvē. Iesāktais ļauj cerīgi skatīties arī nākotnē, stāstīja DLRR valdes locekle.
"Stratēģija ir rekonstrukcija, apjomīga modernizācija. Tā ļaus mums ne tikai remontēt, bet saņemt papildus apgrozījumu un peļņu. Pērn mēs investējām ap pusmiljonu eiro, šogad plānojam [ieguldīt] ap vienu miljonu eiro gan ražošanas procesā, gan personāla apmācībā. Ja būs Eiropas projekti, šī summa būs vēl lielāka," norādīja Petrova.
Vēl uzņēmums pārorientējas uz "zaļāku" ražošanu, kas ir aktuāli īpaši šobrīd, kad Daugavpilī energoresursu sadārdzinājuma dēļ izsludināta enerģētiskā krīze. Tas būtiski atsaucas uz uzņēmuma darbību, apliecināja Petrova.
"Tas ir satraucoši, ja pērn janvārī gāzes vērtība par vienu megavatu bija 16 eiro, bet šajā gadā – jau vairāk nekā 100 eiro. Pieaugums ir gandrīz septiņas reizes. Arī patēriņš mums liels, un tās ir apjomīgas, lielas summas, kas jāmaksā. Šobrīd mums izstrādes procesā ir projekti, kas ļaus mums ekonomēt," teica Petrova.
Uzņēmums līdz 2025. gadam plāno veikt būtiskas investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanā, ilgtspējīgā un "zaļā" ražošanā.
Uz Daugavpilī esošās uzņēmuma ražotnes jumta plānots uzstādīt saules enerģijas paneļus.
Paredzēts samazināt elektrības patēriņu, arī ražošanā izmantotā ūdens apjomu par 5–10%, bet vismaz 80% ražošanas atkritumu iecerēts pārstrādāt vai izmantot atkārtoti.
Uzņēmums patlaban taupības nolūkos izveidojis jaunu darba grafiku. "Mēs nesamazinājām darba laiku, bet mēs izmainījām darba grafiku. Šobrīd mūsu ražošanas cehi strādā brīvdienās, bet pirmdien, otrdien tiem ir brīvdienas, jo šajās dienās elektrība ir dārgāka nekā brīvdienās," atzina Petrova.
