Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāja Līga Menģelsone Latvijas Radio sacīja, ka, analizējot situāciju un FM piedāvājumus palielināt ieņēmumus, var redzēt, ka tie neatbilst ne valdības deklarācijai, ne nodokļu stratēģijai.
Menģelsone atgādināja, ka iepriekš uzņēmēji un FM vienojās pakāpeniski samazināt darba spēka nodokļus, nākamgad paredzēt mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23% uz 22%, bet tagad no šī solījuma grib atteikties.
Tāpat iepriekšējiem solījumiem neatbilst iecere par “solidaritātes nodokli” - no summas, kas pārsniedz 4000 eiro, iekasēt jaunu nodokli (34,09%), taču neieskaitīt to personas sociālajā apdrošināšanā, bet gan pamatbudžetā. Šis priekšlikums būtībā paredz palielināt nodokļu slogu darbaspēkam, nevis to mazināt.
Menģelsone uzsvēra, ka jau pašlaik Latvijas darbaspēka nodokļu slogs Baltijas mērogā nav konkurētspējīgs.
Trešdien FM priekšlikumus nākamā gada budžetam izskatīs Nacionālā trīspusējā sadarbības padome. Padome vērtēs ieceri pakāpeniski ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, kas mazo algu saņēmējiem 2020.gadā sasniegtu 160 eiro. Taču pret šo ieceri iebilst sociālie partneri, kuri sadarbības padomes sēdē, visticamāk, priekšlikumu noraidīs.
Tāpat paredzamas nopietnas diskusijas par Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta izdevumiem 2016.gadam un ietvaram 2016.-2018.gadam", kurā ietverta informācija par izdevumiem valsts pamatfunkciju īstenošanai, apkopoti jautājumi, par kuriem vēl nepieciešama trīspusēja vienošanās, kā arī sagatavoti iespējamie priekšlikumi to risināšanai.
Kontekstā ar Finanšu ministrijas ziņojumiem atkārtoti tiks diskutēts arī par Labklājības ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem minimālās mēneša darba algas apmēram 2016.gadā.
Jau ziņots, ka pērn oktobrī finanšu ministrs Andris Vilks ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) parakstīja nodokļu politikas stratēģiju 2015.-2017.gadam.
Stratēģija bija ministrijas, sociālo un sadarbības partneru kopdarba rezultāts, kas iezīmēja būtiskākos šajā laika posmā paveicamos uzdevumus, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības vides prognozējamību un konkurētspēju, stabilus un pietiekamus valsts budžeta ieņēmumus publisko funkciju un pakalpojumu finansēšanai, kā arī ienākumu nevienlīdzības mazināšanu.
Uzņēmēji jau toreiz pauda cerību, ka vienošanos par nodokļu politikas stabilitāti ievēros arī pēc vēlēšanām.
