Dalība kartelī pagaidām neliedz lielajiem būvniekiem turpināt piedalīties citos iepirkumos

Vēsturiski lielākā būvniecības uzņēmumu karteļa atklāšana valstij un pašvaldībām draud ar ievērojama finansējuma atprasīšanu Eiropas atbalstītajos projektos, kā arī izgaismojusi būtiskas nepilnības nozares regulējumā. Turklāt netiek slēpts, ka bez pašu pasūtītāju līdzdalības tāda iepirkumu sarunāšana, izmaksu audzēšana un konkurences kropļošana nebūtu bijusi iespējama. Tomēr šis skandāls nesteidzina valsti kartelī iesaistītos lielākos būvniekus jau tagad patriekt no dalības konkursos.

Latvijā kopumā 77 objekti 700 miljonu vērtībā ir uzcelti vai atjaunoti ar nelikumīgām metodēm jeb būvniecības karteli. Liela daļa projektu finansēti ar Eiropas naudu, un tās izlietojuma uzraudze Centrālā finanšu un līgumu aģentūra jau saskaitījusi, ka no pasūtītājiem jeb valsts struktūrām un pašvaldībām būs piedzenami vismaz 18 miljoni eiro.  

Dalība kartelī pagaidām neliedz lielajiem būvniekiem turpināt piedalīties citos iepirkumosEdgars Kupčs

Aģentūras direktore Anita Krūmiņa norādīja: “Gadījumā, ja pasūtītājs ir arī iesaistīts, tad no fondu viedokļa finansējums mums ir jāsamazina 100% apmērā. Tiem projektiem, kuri ir vēl ieviešanas stadijā, mēs finansējumu apturam. Bet tiem projektiem, kuri jau ir pabeigti, finansējums mums ir no saņēmēja jāpieprasa atmaksāt atpakaļ. Ar savām soda sankcijām mēs nevilcināmies – tas mums ir jādara uzreiz.”

Tomēr naudas devēji un izlietojuma uzraugi arvien turpina rēķināt, kuros projektos un cik liela bijusi karteļa ietekme, līdz ar to arī no pasūtītāja atprasāmā nauda. Ekonomikas ministrija (EM) jau paziņojusi, ka bez pasūtītāju atsaucības tik ievērojamas nelikumības nebūtu bijušas iespējamas. Ar to var saprast, ka, iespējams, pašvaldības un valsts struktūras par karteli nojautušas, pat zinājušas vai vismaz varējušas nepieļaut. Taču pagaidām stingra rīcība no uzraugošajām iestādēm neseko – premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) Ekonomikas ministrijai devis mēnesi laika izvērtēt karteļa ietekmi.

Tikmēr aizdomās turētie lielie uzņēmumi, kuru vidū tādi nozares milži kā “Skonto būve”, “Velve”, “Arčers”, “Re & Re” un “Merks”, var turpināt īstenot jau nolīgtos projektus un startēt jaunos iepirkumos. Tā atzina Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš.

“Izslēgšanas noteikums ir piemērojams tajā brīdī, kad šis lēmums ir stājies spēkā. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka pasūtītajam ir jābūt aktīvai lomai konkurences izvērtēšanā un nodrošināšanā. Tādā ziņā – ja arī šobrīd, piemēram, pasūtītājam ir pamatotas aizdomas, ka viņa iepirkumā konkurence ir ietekmēta, vai ir tikai viens pretendents vispār, pasūtītājam, protams, ir pieejama iespēja iepirkumu pārtraukt, pārvērtēt. 

Pasūtītājs nedrīkstētu būt tikai pasākumu novērotājs no malas. Atsaukties uz nezināšanu pasūtītājam nevajadzētu,” atzīmēja Lapiņš.

Tomēr pasūtītāji, kuru vidū lielā skaitā ir pašvaldības, bieži vien attaisnojas, ka iepirkumā par uzvarētāju jāatzīst kāds konkrēts būvnieks, jo minimālās likumu prasības tas ir izpildījis. Galvenais iepirkumu uzraugs uzskata, ka labumu šajā ziņā sniegs reģionālā reforma, jo pašvaldību kļuvis mazāk, konkursus varēs rīkot zinošāki speciālisti, turklāt sagaidāma arī lielāka iekšēja uzraudzība pret negodīgu rīcību.

Ja kartelī iesaistītos lielos būvniekus atzīs par vainīgiem, vai sagaidāmo lielo investīciju laikā Latvija nepaliks bez jēdzīgiem celtniekiem? Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons un šo jautājumu atbildēja noliedzoši.

Viņš skaidroja: “Tirgū, protams, ir citi būvnieki. Daudz vidēju būvnieku, tad droši vien šiem būvniekiem ir kaut kā atkal jāveido savas piegādātāju apvienības. Un, protams, ir iespēja arī ārzemju uzņēmējiem, strādāt vai nu igauņiem, vai lietuviešiem, tie paši skandināvi. Iespējas pasūtītājiem noteikti paliek." 

Kartelī iesaistītie redzami arī miljardu projektā “Rail Baltica”, bet tā ieviešanas Latvijā pārstāve Rita Voronkova Latvijas Radio norādīja, ka vismaz pagaidām sliežu ceļu projektu skandāls neietekmēs, jo konkursi bijuši starptautiski ar vairākiem dalībniekiem.

KONTEKSTS:

Pie būvnieku karteļa lietas strādāja gan Konkurences padome, gan KNAB, kas gan neguva apstiprinājumu nevienai no politiķu kukuļošanas epizodēm.

Savukārt Konkurences padome konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Uzņēmumiem piemērots sods kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā.

Aizliegtā vienošanās skar tādus objektus kā Mežaparka estrāde, Rīgas Tehniskā universitāte, Jaunais Rīgas teātris, Ventspils koncertzāle, Kultūras pils “Ziemeļblāzma”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Okupācijas muzejs, kā arī vairākus privātus objektus. Kopā - 77 objektus.

Būvnieku karteļa lietas dēļ valsts zaudēs vismaz 18 miljonus no Eiropas Savienības fondu naudas, liecina sākotnējās aplēses.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt