Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju, tas ir, atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu ES fondu projektos.
CFLA direktore Anita Krūmiņa Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atklāja, ka aģentūra joprojām analizē KP lēmumu, lai noskaidrotu ietekmi uz ES fondu finansētiem projektiem, tomēr sākotnējās aplēses liecina, ka gandrīz puse no lietā iesaistītajiem projektiem ir fondu līdzfinansēti.
Tomēr aģentūra plāno finanšu korekcijas piemērot 25 projektos. Krūmiņa skaidroja: "Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija iepirkumu uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota."
Tāpat Krūmiņa norādīja, ka CFLA aizvien izvērtē projektus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs, kas nozīmētu, ka finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā. “Korekciju apjoms noteikti varētu pieaugt, ja gadījumā nonākam pie tā, ka ir projekti, kuros ir arī pasūtītāja iesaiste. Bet, ja šis apstāklis netiks pierādīts, tad par aizliegtajām vienošanām 18 miljoni ir provizoriskais aprēķins, ko mums nāksies piemērot finanšu korekciju veidā,” pauda aģentūras direktore.
Krūmiņa skaidroja – ņemot vērā, ka daļa no karteļa projektiem jau ir pabeigti, tad šajos gadījumos prasīs atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Savukārt projektos, kuri vēl turpinās, CFLA pārtrauks ES finansējumu izmaksu.
ES fondu projektos tiek ievērots nulles tolerances princips pret krāpšanu vai korupciju, atzīmēja CFLA direktore, uzsverot, ka šādas darbības nav pieļaujamas.
Jau iepriekš bija gaidāms, ka "Būvnieku karteļa" lietai var būt arī nozīmīga ietekme uz ES līdzfinansētajiem projektiem, jo CFLA, kas pārvalda fondu ieviešanu Latvijā, konkurences pārkāpuma gadījumos ir pienākums atcelt vai samazināt projektiem ES līdzfinansējumu.
Finanšu korekcijas vadlīnijas nosaka – gadījumā, ja pārkāpumā ir iesaistīts arī pasūtītājs, tad finansējumu aģentūra atņems pilnībā jeb 100% apmērā. Savukārt, ja slēpti par objekta uzvarētāju vienojušies visi konkursa dalībnieki, tad samazinājums būs 25% apmērā, bet, ja pārkāpumu veicis tikai konkursa uzvarētājs, tad 10% apmērā.
KONTEKSTS:
Būvnieku karteļa lietā, pie kuras strādāja gan KNAB, gan Konkurences padome, bija aizdomas par kukuļošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu un arī aizliegtu karteļa vienošanos, kurā trīs gadu garumā saskaņotas cenas un savstarpēji dalīti iepirkumi. Aizdomas par neatļautu vienošanos starp būvniekiem ir aptuveni 100 objektos.
Shēmā iesaistīti vismaz 10 valstī lielākie būvuzņēmumi. Lietā divas personas tika īslaicīgi aizturētas un kopumā sešām personām tika dotas tiesības uz aizstāvību, tostarp pieciem būvniekiem un vienam politiķim.
KNAB tā arī negūstot apstiprinājumu nevienai no politiķu kukuļošanas epizodēm, pie lietas turpina strādāt Konkurences padome, kas izmeklē aizliegtu vienošanos jeb karteli vairāku būvkompāniju starpā.
Konkurences padome konstatējusi pārkāpumus 10 uzņēmumu darbībās un kopumā tiem piemērojusi sodus vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā. No lēmuma spēkā stāšanās brīža sodītajiem uzņēmumiem gadu būs aizliegts piedalīties publiskajos iepirkumos. Uzņēmumi Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt.
Konkurences uzraugi vēl neatklāj visus uzņēmumus, kuri pieļāvuši pārkāpumus. Tomēr zināms, ka izmeklēšanā bija iesaistītas vairākas no Latvijas lielākajām būvfirmām.
