Covid-19: EK piedāvās aizdevumu īstermiņa nodarbinātības pasākumiem un citu atbalstu

Eiropas Komisija ceturtdien, 2. aprīlī, nāca klajā ar vairākām jaunām iniciatīvām uzņēmumu, nodarbināto, kā arī maznodrošināto atbalstam krīzes laikā. Viens no galvenajiem priekšlikumiem ir aizdevumu programma īstermiņa nodarbinātības pasākumiem.

Tāpat vēl vairāk tiek atviegloti šajā daudzgadu budžetā atlikušo Eiropas fondu izmantošanas nosacījumi, lai tos varētu novirzīt koronavīrusa krīzes risināšanai.

Savukārt trūcīgie pārtikas paku vietā varēs saņemt elektroniskos talonus ēdiena iegādei.

„Faktiski būs pieejami kredīti. Kopumā uz visu Eiropas Savienību līdz 100 miljardiem eiro, kurus dalībvalstis varēs piesaistīt uz labvēlīgiem nosacījumiem, lai varētu finansēt savas pagaidu nodarbinātības programmas. Latvijas gadījumā šāda programma varētu būt dīkstāves pabalsti.

Mēs cenšamies maksimāli izmantot vēl esošā daudzgadu budžeta iespējas, lai caur to sniegtu atbalstu dalībvalstīm,” informēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Komentējot šodien pieņemtos priekšlikumus, priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Šajā koronavīrusa krīzē var palīdzēt tikai visspēcīgākie atbildes pasākumi. Mums jāizmanto visi mūsu rīcībā esošie līdzekļi.

Katrs Eiropas Savienības (ES) budžetā pieejamais eiro tiks novirzīts, lai to risinātu, un visi noteikumi tiks atviegloti, lai nodrošinātu ātru un efektīvu finansējuma plūsmu.

Ar jaunu solidaritātes instrumentu mēs mobilizēsim 100 miljardus eiro, lai saglabātu cilvēku nodarbinātību un uzņēmumu darbību. Tādējādi mēs apvienojam spēkus ar dalībvalstīm, lai glābtu dzīvības un aizsargātu iztikas līdzekļus. Tā ir Eiropas solidaritāte.”

100 miljardi nodarbinātības un uzņēmumu darbības saglabāšanai: SURE iniciatīva

Ir jāmazina ekonomiskais trieciens, lai ES ekonomika būtu gatava atsākt darbību, kad apstākļi būs piemēroti. Lai to panāktu, ir jāsaglabā nodarbinātība un uzņēmumu darbība. Visām dalībvalstīm ir vai drīzumā būs saīsināta darbalaika shēmas, lai palīdzētu to sasniegt.

SURE (angļu val.: drošs) ir Eiropas Komisijas risinājums – tas ir jauns instruments, kas nodrošinās aizdevumus līdz 100 miljardu eiro apmērā tām valstīm, kurām tie vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji saņem ienākumus un uzņēmumi saglabā savus darbiniekus. Tas ļaus cilvēkiem arī turpmāk apmaksāt īri, rēķinus un pārtikas pirkumus un palīdzēs nodrošināt tik ļoti nepieciešamo stabilitāti ekonomikā. Aizdevumu pamatā būs dalībvalstu sniegtās garantijas, un tie tiks novirzīti tur, kur tie ir vissteidzamāk nepieciešami. Tos varēs izmantot visas dalībvalstis, bet īpaši svarīgi tie būs vissmagāk skartajām valstīm.

SURE atbalstīs saīsināta darba laika shēmas un tamlīdzīgus pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm aizsargāt darbavietas, darba ņēmējus un pašnodarbinātos pret atlaišanas un ienākumu zaudēšanas risku. Uzņēmumi varēs uz laiku samazināt darbinieku darba laiku vai pilnībā pārtraukt darbu, saņemot ienākumu atbalstu no valsts par nenostrādātajām stundām. Pašnodarbinātais saņems ienākumu kompensāciju par šo ārkārtas situāciju.

Vistrūcīgāko personu atbalstīšana – Eiropas atbalsta fonds

Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām tiks pilnveidots, lai risinātu šo problēmu: jo īpaši tiks ieviesta elektronisko vaučeru izmantošana, lai samazinātu inficēšanās risku, kā arī iespēja iegādāties aizsardzības līdzekļus tiem, kas sniedz palīdzību.

Atbalsts zvejniekiem un lauksaimniekiem

Eiropas lauksaimniecībai un zivsaimniecībai ir būtiska nozīme pārtikas apgādē. Tās krīze ir smagi skārusi, kas savukārt ietekmē mūsu pārtikas piegādes ķēdes un vietējās ekonomikas, kuras uztur šī nozare. Tāpat kā struktūrfondu gadījumā, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda izmantošana kļūs elastīgāka.

Dalībvalstis varēs sniegt atbalstu:

  • zvejniekiem par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu;
  • akvakultūras zivkopjiem par ražošanas apturēšanu uz laiku vai samazināšanu;
  • ražotāju organizācijām par zvejas un akvakultūras produktu pagaidu uzglabāšanu.

Komisija drīzumā arī ierosinās virkni pasākumu, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki un citi saņēmēji var saņemt atbalstu, kas tiem vajadzīgs no kopējās lauksaimniecības politikas, piemēram, tiks dots vairāk laika atbalsta pieteikumu iesniegšanai un vairāk laika administrācijām to izskatīšanai, tiks palielināti tiešo maksājumu un lauku attīstības maksājumu avansa maksājumi un piedāvāta papildu elastība pārbaudēm uz vietas, lai līdz minimumam samazinātu vajadzību pēc fiziskiem kontaktiem un samazinātu administratīvo slogu.

Visu kohēzijas politikas līdzekļu novirzīšana ārkārtas situācijas pārvarēšanai

Visi neizmantotie naudas līdzekļi no trim kohēzijas politikas fondiem – Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda – tiks mobilizēti, lai risinātu sabiedrības veselības krīzes sekas.

Lai nodrošinātu, ka līdzekļus var novirzīt tur, kur tie ir vissteidzamāk nepieciešami, būs iespējams veikt pārvietojumus starp fondiem, starp reģionu kategorijām, kā arī starp politikas mērķiem. Turklāt tiks atceltas līdzfinansējuma prasības, jo dalībvalstis jau tagad izmanto visus savus līdzekļus cīņā pret krīzi. Tiks vienkāršota administrēšana.

Ārkārtas atbalsta instruments

Eiropas Savienība savas pastāvēšanas laikā nav saskārusies ar šāda mēroga veselības krīzi, kas izplatās tādā ātrumā. Reaģējot uz to, pirmā prioritāte ir glābt dzīvības un apmierināt mūsu veselības aprūpes sistēmu un profesionāļu vajadzības, kuri ik dienu visā Savienībā veic varoņdarbus. Komisija cītīgi strādā, lai nodrošinātu aizsargaprīkojuma un elpināšanas iekārtu piegādi.

Neraugoties uz nozares palielināto ražošanas jaudu, dažās jomās dalībvalstis joprojām saskaras ar ievērojamu aizsargaprīkojuma un elpināšanas iekārtu trūkumu. Tām trūkst arī ārstēšanas telpu, un palīdzību tām varētu sniegt, pārvietojot pacientus uz vietām, kur ir vairāk resursu, un nosūtot medicīnas personālu uz vissmagāk skartajām vietām. Atbalsts būs nepieciešams arī masveida testēšanai, medicīniskajiem pētījumiem, jaunu ārstēšanas metožu ieviešanai, kā arī vakcīnu ražošanai, iegādei un izplatīšanai visā ES.

ES ierosina izmantot visus pieejamos atlikušos līdzekļus no šā gada ES budžeta, lai palīdzētu reaģēt atbilstoši Eiropas veselības aprūpes sistēmu vajadzībām.

3 miljardi eiro tiks paredzēti Ārkārtas atbalsta instrumentā, no kuriem 300 miljoni eiro tiks piešķirti RescEU, lai atbalstītu kopējos aprīkojuma krājumus.

Pirmā prioritāte būtu sabiedrības veselības krīzes pārvaldība un vitāli svarīga aprīkojuma un piegāžu nodrošināšana, sākot ar plaušu ventilācijas iekārtām un beidzot ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, sākot ar mobilām medicīnas vienībām un beidzot ar medicīnisko palīdzību visneaizsargātākajiem, arī tiem, kas atrodas bēgļu nometnēs. Otra daļa būtu vērsta uz to, lai dotu iespēju izvērst testēšanu. Priekšlikums arī ļautu Komisijai veikt tiešus iepirkumus dalībvalstu vārdā.

Tā kā situācija turpina attīstīties, Komisija nāks klajā ar jauniem priekšlikumiem un sadarbosies ar pārējām ES iestādēm, lai panāktu pēc iespējas ātru virzību.

KONTEKSTS:

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.

Valdība otrdien, 31. martā, nolēma, ka tā saukto dīkstāves pabalstu līdz ar vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem uzņēmumiem varēs saņemt arī pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumos strādājošie.

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti