LIAA paziņojumā medijiem informēja, ka līdz šim Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības bija izveidotas 20 valstīs, no kurām divas – Lietuvā un Polijā – jau kādu laiku nestrādāja.
Darbu turpinās Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības: Vācijā, Francijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Somijā, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, ASV, Apvienotajos Arābu Emirātos, Ķīnā, Japānā.
Darbu pārtrauks Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības: Lietuvā, Polijā, Kazahstānā (ar 01.07.2020.), Singapūrā (ar 01.08.2020.). Darbu uz laiku pārtrauks pārstāvniecība Itālijā.
Tāpat tiks veidotas jaunas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības – Beļģijā, Dienvidkorejā, Kanādā un Austrijā.
LIAA skaidroja, ka pēdējās eksportējošo uzņēmumu aptaujas liecināja – būtiski mazinājusies interese par tādām tuvajām valstīm kā Lietuva un Polija, kur ilgāku laiku nebija nozīmēti Latvijas pārstāvji, kā arī par Singapūru un Kazahstānu. Tādēļ šajās valstīs pārstāvniecības tiks likvidētas.
Paralēli tiek meklētas iespējas, kā pārstāvēt uzņēmēju intereses Ziemeļitālijā, Milānā, kur atrodas Itālijas faktiskais ekonomiskās dzīves centrs. Pašlaik Itālijā LIAA pārstāvis strādāja gan no Romas, gan Milānas.
Savukārt lielu interesi pēdējās aptaujās uzņēmēji ir izrādījuši par Dienvidkoreju, Kanādu, Austriju un Beļģiju, kur Brisele kā Eiropas Savienības (ES) galvaspilsēta arī ekonomiski kļūst arvien nozīmīgāka. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām ir pieņemts lēmumu atvērt ekonomiskās pārstāvniecības šajās valstīs.
Kopumā līdz ar pārmaiņām Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklā tiek likvidētas sešas ierēdņu amata vietas, bet no jauna izveidotas piecas.
LIAA direktors Kaspars Rožkalns paziņojumā medijiem norādīja, ka darbs pie Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla un funkciju pilnveidošanas turpināsies. “Savā ikdienas darbā redzam, ka tā sauktajos kaimiņvalstu tirgos uzņēmēji jūtas arvien ērtāk un pārsvarā tiek galā paši bez mūsu palīdzības. Atbalsts vairāk ir nepieciešams dažādu eksporta aktivitāšu veicināšanai, ko varam nodrošināt arī bez ekonomisko pārstāvju iesaistes. Sarežģītāka situācija ir ar tālajiem tirgiem, kur lielākajai daļai uzņēmēju nav nekādas pieredzes. Tādēļ
perspektīvā vēlamies likt lielāku uzsvaru tieši uz atbalsta sniegšanu tālajos tirgos, arvien vairāk iesaistot tur esošo profesionālo Latvijas diasporu,” norādīja Rožkalns.
Uzņēmēju vērtējumā perspektīvs esot ASV tirgus, kur LIAA lēma paplašināt pārstāvniecību līdz divām amata vietām.
“Bez eksporta veicināšanas pasākumiem no saviem pārstāvjiem sagaidām arī darbu ar potenciālajiem investoriem, tādēļ, veidojot pārstāvniecību tīklu, vērtējam arī to, cik perspektīvs ir konkrētās valsts tirgus no investīciju piesaistes viedokļa. Katrai pārstāvniecībai esam definējuši konkrētus un izmērāmus mērķus, pēc kuriem nākotnē vērtēsim pārstāvniecību darba efektivitāti,” norādīja LIAA direktors.
KONTEKSTS:
Jau iepriekš LIAA direktors Kaspars Rožkalns rosinājis izvērtēt, vai Latvijai ir nepieciešamas pārstāvniecības tādos tuvos un labi apgūtos tirgos kā Lietuva un Polija, vai tomēr jāfokusējas uz tālākiem tirgiem.
