Transakcijas gāja caur četrām atsevišķām shēmām, izmantojot nerezidentu kontus, tajā skaitā Krievijas vērtspapīru transakcijas kopš 2012.gada par kopējo summu vairāk nekā 7,3 miljardi eiro.
Finanšu policijas vadītājs Madis Reimands aģentūrai atzinis, ka ASV bāzēto kompāniju kontiem bija “nozīmīga loma”.
Reimands sacīja, ka pašlaik nav pietiekami daudz pierādījumu kriminālprocesa sākšanai, bet finanšu policijas ikgadējā ziņojumā norādīts, ka ir svarīgi ieviest iespējas iesaldēt aizdomīgus aktīvus, ja nav pierādījumu to izcelsmei.
Par trijām shēmām jau vēstīja starptautisko mediju grupas izmeklēšana. Divos gadījumos Krievijas aktīvi tika izvesti cauri Moldovai, un Igaunijas bankām bija darīšana ar 2 no 47 miljardiem ASV dolāru.
Trešajā shēmā uzņēmumi un valsts institūcijas pārveda vairāk nekā 3,9 miljardus dolāru uz nerezidentu korporatīvajiem kontiem Igaunijas bankās. Iepriekš lēsts, ka caur šo shēmu izvesti mazāki līdzekļi - 2,9 miljardi.
Ceturtā shēma saistīta ar Krievijas kompāniju daļu un akciju pārvešanu uz nerezidentu kontiem Igaunijas bankās, tālāk pārdodot caur vietējo finanšu sistēmu.
Iepriekš mediji norādīja uz “Danske Bank'' saistību ar trešo shēmu, bet Reimands atturējās runāt par konkrētām bankām. Viņš gan uzsvēra, ka pēdējā laikā finanšu uzraugu darbība faktiski izslēdza šādu shēmu rašanos risku.
Igaunijas finanšu uzraugs 2015.gadā sodīja “Danske” bankas vietējo vienību saistībā ar naudas atmazgāšanu un apsver iespēju sākt citu izmeklēšanu pret banku, uzskatot, ka banka maldināja uzraugus, nesniedzot informāciju par savu klientu, kas saistīts ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina radinieku un cilvēkiem Krievijas drošības struktūrās.
