Viņš paskaidroja, ka tieši zemākas cenas princips, kas valda publiskajos iepirkumos, sekmē uzņēmēju gatavību pāriet uz ēnu ekonomiku. Proti, tā kā publisko iepirkumu konkursos parasti uzvar uzņēmēji, kas par savu darbu piedāvā zemāko cenu, tad, lai gūtu jelkādus ienākumus, viņi meklē visdažādākās iespējas, kur ietaupīt – tostarp, nemaksājot nodokļus.
Tādējādi zemākas cenas princips ir jāaizstāj ar saimnieciskā izdevīguma principu, kurā būtu apstākļi, kas sekmētu nodokļu maksāšanas kultūru un nodokļu maksāšanas disciplīnu.
Tiesa, zemākās cenas princips ir tikai viens faktors, kas sekmē ēnu ekonomiku. Arī būvniecības darbu pasūtītāji privātajā sfērā bieži vien ir gatavi maksāt skaidrā naudā, izvairoties maksāt PVN.
Kopumā, vērtējot ēnu ekonomikas līmeni būvniecībā, Grīnbergs atzina, ka tas varētu būt 40% no visa apgrozījuma nozarē. Nozare saprot, ka tas nav normāli, viņš piebilda. Mērķis dažu gadu laikā ir mazināt ēnu ekonomikas apjomu uz pusi – tas ir reāli vienīgi tad, ja visi pildīs kvalitatīvi panāktu vienošanos, neslēpa Grīnbergs.
Augsto darbaspēka nodokļu, nodokļu politikas nekonsekvences, nesakārtotās likumdošanas, regulējuma un kontroles dēļ, kā arī problēmām, kas izriet no pašreizējā valsts un nozares sadarbības modeļa, būtiskākā ēnu ekonomikas problēma būvniecības nozarē ir aplokšņu algas, liecina Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pētījums, kas īstenots sadarbībā ar biedrību “Business against shadow economy” un Rīgas Ekonomikas augstskolu.
“Mēs redzam, ka ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir kompleksa parādība, kas prasa visaptverošu pieeju tās mazināšanai. Ir skaidrs, ka viens atsevišķs risinājums nedos vēlamo efektu,” uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
“Pērn vidējā bruto alga būvniecības nozarē bija 712 eiro, kas ir zemāka nekā vidējā bruto alga valstī, turklāt gandrīz 60% būvniecībā nodarbināto strādāja nepilnu darba laiku, īpaši tas vērojams mazos uzņēmumos,” skaidro pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors un BASE valdes loceklis Dr. Arnis Sauka.
Tāpat pētījums parāda, ka līdz šim valsts īstenotās aktivitātes ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozares uzņēmumi vērtē ļoti zemu. Kā praktiski vienīgais pozitīvais piemērs tiek minēts reversā PVN ieviešana, kas uzņēmumu ieskatā ir devusi pozitīvu efektu ēnu ekonomikas mazināšanai.
Ziņots, ka otrdien, 31.maijā būvnieki parakstīja sadarbības memorandu ar valdību par ēnu ekonomikas mazināšanu un mēģinās noslēgt ģenerālvienošanos par minimālajām algām nozarē. Pēc jomas speciālistu teiktā, galvenokārt tieši aplokšņu algu dēļ ēnu ekonomika ir sasniegusi 40% īpatsvaru būvniecības sfērā.
