Precizējums
Precizēt balsu skaits, ar kurām Saeimas deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja valsts budžeta projektu 2020. gadam.
Saeima trešdien, 30. oktobrī, ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā skatīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam un 26 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu.
Debatēs par budžetu, parlamenta opozīcijas pārstāvji tam veltīja asus vārdus, norādot uz mediķu un skolotāju algas celšanas solījumu nepildīšanu. No "KPV LV" ievēlētais neatkarīgais Saeimas deputāts Aldis Gobzems, norādot uz premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") pausto par Latvijas virzīšanos Ziemeļvalstu virzienā, akcentēja sociālo nevienlīdzību, sakot, ka mūsu valstī tā ir viena no vislielākajām Eiropas Savienībā. "Ziemeļvalstīs par veselības ministri nekļūst visvairāk svītrotā [politiķe]. Ziemeļvalstīs [Sabiedrības integrācijas fondu] nevadīs [vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura] Pūces dzīvesbiedre, kuru apstiprina Pūces padotais," pauda Gobzems.
Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") savā ziņojumā par valsts budžetu uzsvēra, ka gada vidējā inflācija 2020. gadā prognozēta 2,5% līmenī. Salīdzinājumā ar ziemas prognozēm inflācijas prognoze 2020. gadam ir paaugstināta par 0,3 procentpunktiem, galvenokārt šogad pieaugušu izdevumu dēļ, piemēram, elektroenerģijas un dabas gāzes cenu pieauguma dēļ, kā arī darba samaksas pieauguma dēļ, kas veicinās pakalpojumu cenu pieaugumu.
Budžeta projekts paredz vairākām nozarēm būtisku papildu finansējumu, bet paša budžeta papildināšanai nav palielināti nodokļi iedzīvotājiem, tādējādi sabiedrībai un uzņēmējiem tiek nodrošināta stabilitāte, uzskata finanšu ministrs.
KONTEKSTS:
Ministru kabinets 11. oktobrī akceptēja 2020. gada valsts budžeta projektu. Tagad lemšana par budžetu ir Saeimas deputātu rokās. Valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardi eiro, izdevumi – 10,002 miljardi eiro. Budžeta deficīts plānots 0,3% no iekšzemes kopprodukta, ekonomikas izaugsme – 2,8%.
Nodokļu izmaiņas nav paredzētas, bet tiks paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums. Prioritātēm atvēlēti nepilni 174 miljoni eiro, no tiem visvairāk mediķu algu celšanai no 1. janvāra. Atbilstoši likumam budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020.gadā bija jāpārsniedz 100 miljonus eiro, taču tā vietā ir paredzēti aptuveni 43 miljoni eiro un mediķi solīja protesta akcijas.
Protestēt varētu arī skolotāji, jo no nākamā gada janvāra ir paredzēta pedagogu algu celšana atbilstoši iepriekš valdības apstiprinātajam grafikam, bet to turpmākam pieaugumam no 1. septembra nauda nav paredzēta.
