«Brexit» izaicinājums Londonai – saglabāt pozīcijas sīvā Eiropas finanšu centru konkurencē

Londonai kā lielākajam Eiropas finanšu centram ir būtiska nozīme Lielbritānijas ekonomikā, taču valsts gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit” nesusi satraukumu par darījumu apjoma saruku. Tomēr ekspertu prognozes par to, vai Londona spēs noturēt savas pozīcijas, krietni atšķiras.

Tā sauktā Londonas sitija ir pilsētas vēsturiskais centrs, kas šobrīd kalpo arī par lielāko Eiropas finanšu centru.

Londona ir arī lielākais pasaules finanšu centrs, jo Ņujorka, ko parasti min kā vienu no lielākajiem, ir vairāk orientēta uz ASV iekšējo tirgu. “Ja mēs runājam par Londonu, tad mēs runājam par globālu finanšu centru. Tas ir sistēmu veidojošs centrs, kas nosaka sistēmu un standartus citiem finanšu sistēmas dalībniekiem. Gribu atzīmēt, ka Londona arī ir patiešām starptautisks centrs, kas apkalpo ne tikai Eiropu, bet arī Amerikas un Āzijas finanšu iestādes izmanto Londonu kā centru, lai veiktu darījumus Eiropā, Amerikā un citur,” stāsta Latvijas Universitātes profesore Ramona Rupeika-Apoga.

Līdz šim Londonas sitija bijusi līdere fondu biržas un naudas tirgū, Londonā bāzējās arī ļoti spēcīgas komercbankas un vieni no ietekmīgākajiem investīciju baņķieriem pasaulē.

Londonas sitija, kas aizņem vien nepilnu kvadrātjūdzi no plašās Londonas teritorijas, ir ne tikai nozīmīgs pasaules finanšu centrs, bet arī Londonas ekonomikas sildītājs.

“Šī ietekme ir aptuveni tikai 3% no Lielbritānijas iekšzemes kopprodukta, tad tas būtu vērtējams kā salīdzinoši neliels. Bet, ja skatāmies uz Londonu kopumā, tā nodrošina piektdaļu no Lielbritānijas kopprodukta. Bet, ja izceļam – cik tad dod Londonas sitija Londonas ekonomikai, tad tie ir 17% no Londonas ekonomikas,” skaidro “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.

Tā kā Lielbritānija ir viena no Eiropas brīvā tirgus dalībniecēm, daudzi starptautiski uzņēmumi Londonu izmanto kā vārtus uz pārējo Eiropas Savienību. Šobrīd, kad sarunas par Eiropas Savienības un Lielbritānijas šķiršanos vēl nav oficiāli sākušās, ir grūti pateikt, vai pēc “Brexita” vārti paliks vaļā.

Jau ilgi pirms oficiālās referenduma izsludināšanas daudzi mediji un eksperti brīdināja, ka Londonas sitijai izstāšanās no Eiropas Savienības neko labu nenesīs. 24.jūnijā vairāk nekā 75% Londonas sitijas iedzīvotāju nobalsoja par palikšanu Eiropas Savienībā, tomēr sitijas iedzīvotāju skaits ir tik mazs, ka referenduma rezultātu ietekmēt nespēj, taču ar tā sekām jārēķinās arī sitijas biznesmeņiem.

Šobrīd tas, kāda Londona izskatīsies pēc diviem, trim gadiem, kad britiem teorētiski būtu jāizstājas no ES, ir atkarīgs no tā, kādu vienošanos Terēzes Mejas valdība spēs panākt. Nesen veiktā aptaujā Vācijas, Francijas, Spānijas un Itālijas iedzīvotāju vairākums norādīja, ka vēlas redzēt smagus izstāšanās nosacījumus britiem. Jāpiebilst, ka paši briti, līdzās ungāriem un poļiem, vēlas redzēt labvēlīgus nosacījumus šī gadsimta, iespējams, lielākajā šķiršanās prāvā.

Taču, kamēr nav uzsāktas oficiālās sarunas, visas iespējas paliek atvērtas.

Ja briti nespēj vienoties par palikšanu brīvajā tirgū, ļoti iespējams, ka Dublina varētu pārņemt Londonas kā Eiropas finanšu centra vietu.

Profesore Rupeika-Apoga norāda, ka konkurence starp finanšu centriem pasaulē ir ļoti sīva: “Ja nākotnē Lielbritānija vairs nebūs ES, tad ir diezgan skaidrs, ka daļa no eiro denominētā biznesa un aktīvu pārvaldības tiks novirzīta ES iekšienē. Un vairākas finanšu kompānijas, kas bāzējās Londonā vai veica savus darījumus caur Londonu, aizies uz Frankfurti, Dublinu, Parīzi un Luksemburgu. Un tas, protams, samazinās darījumu apjomu, kas veikts caur Londonu, un tādā veidā Londonas pozīcijas pavājināsies.”

Jau šobrīd ir jūtama Londonas sitijā gaidāmā “Brexit” ietekme - biroju īres cenas nokritušas par vairāk nekā 6% un sasniegušas nesenās ekonomiskās krīzes līmeni.

Aģentūra “Bloomberg” ziņo, ka sitijas investori uztraucas, ka īres cenas turpinās krist un biroji atbrīvosies.

Protams, ne visi iezīmētie nākotnes scenāriji ir drūmi. “Kopumā, es domāju, kā finanšu centrs saglabāsies. Ja mēs paskatāmies vēsturē, tad lielos vilcienos šī izaugsme balstījās tajā, ka sitija ļoti veiksmīgi izmantoja tās grūtības, kas radās Amerikā, iegrožojot finanšu sistēmu, kas meklēja labākus apstākļus un  labāku vietu savai attīstībai un pārvācās uz sitiju. Un, ja mēs skatāmies šajās vēsturiskajās paralēlēs, tad tas varētu īstenoties arī uz sitijas nākotni,” saka bankas ekonomists Gašpuitis.

Nākotnē Londona varētu kļūt par starpnieci starp Šanhaju un Ņujorku. Tāpat Londona varētu noturēt savu pozīciju, attīstot jaunus biznesa modeļus, piemēram, piedāvājot ar mākslīgo intelektu saistītus pakalpojumus. Taču galu galā viss ir atkarīgs no tā, kāda būs situācija Eiropā pēc “Brexit” un kā Londonas sitija spēs tai pielāgoties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt