Panorāma

ES jauna tirdzniecības stratēģija

Panorāma

Ģimenes ārsti gatavojas vakcinēt seniorus

Drošības risinājumi un internets

Bizness Covid-19 laikā: «Mārupes siltumnīcas» ierīko biodrošības stacijas un veido darbinieku «burbuļus»

Covid-19 laiks ietekmējis uzņēmumu izaugsmi un investīcijas. Tagad, palielinot jaudu, liels uzsvars tiek likts gan uz epidemioloģisko drošību, gan darbinieku plānošanu. Piemēram, viens no lielākajiem dārzeņu audzētājiem “Mārupes siltumnīcas” veido darbinieku “burbuļus”. Un bez roku un kāju dezinfekcijas arī pašā uzņēmumā iekļūt nav iespējams.

Tikai dezinficējot rokas un kājas, var ienākt 8,6 hektāru plašajā uzņēmuma teritorijā. Covid-19 laikā tur uzstādītas piecas biodrošības stacijas. Lai gan sākotnēji to mērķis bija pasargāt augus no vīrusiem, tagad tās ir dezinfekcijas slūžas arī koronavīrusam.

“Lielākais risks arī augiem ir tieši vīrusslimības. Tāpēc visus līdzekļus, ko izmantojam, lai iznīcinātu vīrusu, arī Covid-19 tie ir domāti. Lai rokām nav traumējoši, lai ir efekts, gan augiem, gan pret Covid-19,” skaidroja SIA “Mārupes siltumnīcas” valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Piecas iekārtas ir daļa no vairāk nekā miljona eiro ieguldījumiem, kas investēts ražošanas attīstībā. Ir uzstādīta arī kastu mazgāšanas iekārta un koģenerācijas stacija, lai paši varētu ražot elektrību, siltumu un augiem nepieciešamo ogļskābo gāzi, attīrot dūmgāzes. Tāpat ieviesti drošības pasākumi, kas lielas investīcijas neprasīja, taču lielu plānošanu gan.

Lai ievērotu epidemioloģiskās drošības noteikumus, uzņēmums darīja visu, lai strādājošie savā starpā nesatiktos. Katra siltumnīca ir savs sociālais “burbulis”. Darbinieki sāk strādāt atšķirīgos laikos un savā starpā netiekas.

“Mums ir daudz strādājošo, pa grafikiem ēšana, pa grafikiem, kā ierasties darbā. Tas ir izaicinājums,” atzīst Kravale. Daži saslimšanas gadījumi kolektīvā gan ir atklāti, bet vadītāja tos saista ar sadzīvi – pārvietošanos transportā, iespējamu inficēšanos ģimenē.

Uzņēmējdarbība aug un attīstās daudzviet. Naudas aizdevēji – bankas – novēro tendenci, ka jaudu palielināšana ir aktuāla gan lielajiem uzņēmumiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.

“Mēs redzam, ka arvien lielāka interese ir investēt savā attīstībā. Pagājušā gada nogalē investīcijas ražošanā, lai jaudu palielinātu, un interese par e-komercijas rīkiem. Ir uzņēmumi, kas investē gan e-komercijā, gan piegādājot produktus tieši attālināti.

Viss bizness, kas skāra tūrismu, apkalpošanu, tas neeksistē, tas ir stagnācijā. Bet tas, kur var radīt pievienoto vērtību, tas attīstās.

Piemēram, augstskolas attīsta savus digitālos rīkus. Meklē jaunus noieta tirgus. Kas pats galvenais – tie nav tikai lielie. (..) Nelielas summas maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas palīdz attīstīt savu biznesu tieši šodien,” pastāstīja bankas “Citadele” valdes loceklis stratēģijas jautājumos Vladislavs Mironovs.

Pārtikas audzētāji atzīst, ka arī viņu darbību pandēmija neietekmēja negatīvi. Tieši otrādi. Slēgtās robežas pat nāca par labu.

“Cilvēki jau turpināja ēst. Vienu brīdi tieši neienāca no ārzemēm, un mums pieprasījums bija ļoti liels. Bet mēs cietuši neesam,” pastāstīja “Mārupes siltumnīcas” valdes priekšsēdētāja.

Interesanti, ka nu arī daudzi citi ražotāji savu produkciju sākuši ietīt pārtikas plēvē, ko pircēji īpaši novērtējot vīrusa laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt