Biedrība: Aizvadītajā ziemā Latvijā gājuši bojā 16,6% bišu saimju

Aizvadītajā ziemā Latvijā vidēji nav pārziemojušas 16,6% bišu saimju, kas ir mazāk nekā gadu iepriekš, bet virs vidējā bišu saimju mirstības rādītāja Eiropas mērogā,  sacīja Latvijas Biškopības biedrības (LBB) pētnieks Valters Brusbārdis.

"Biškopju anketēšanas process notiek jau sešus gadus liela projekta ietvaros praktiski visas Eiropas mērogā. Ir bijušas arī sliktākas ziemas, bet šī ir trešā sliktākā, kopš mēs anketējot apzinām aktuālo situāciju. Ir bijušas sliktākas ziemas un arī iepriekšējā ziema bija sliktāka," teica Brusbārdis.

Pēc viņa sacītā, nevar izdalīt konkrētu reģionu, kurā bišu saimju mirstība aizvadītajā ziemā bijusi augstāka salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem. "Saimju bojāeja dažādās biškopības saimniecībās ir individuāla. Gandrīz katru gadu, arī gados, kad bites pārziemojušas relatīvi slikti, ir biškopji, kam pārziemo praktiski visas bišu saimes, un tajā pašā laikā ir biškopji, kuriem bijusi ļoti augsta saimju mirstība. Šāda pati situācija bijusi arī aizvadītajā ziemā. Ir biškopji, kam bites pārziemojušas sekmīgi, un tajā pašā laikā ir biškopji, kam bišu saimes nepārziemoja labi," klāstīja Brusbārdis.

Viņš teica, ka aizvadītajā ziemā izteiktākais cēlonis bišu saimju bojāejai bija nepietiekams barības nodrošinājums. "Ziemas pirmā puse bija ļoti silta - oktobris, novembris un decembris bija silti mēneši. Sala praktiski nebija. No bioloģijas viedokļa bitēm būtu bijis labāk, ja būtu uznācis sals, kas bišu saimes būtu ievirzījis ziemošanā. Tomēr siltā rudens dēļ bišu kamols īsti neformējās un diezgan daudz bišu saimju peroja - veidoja jauno paaudzi. Taču ziemas otrā puse, sākot no janvāra, bija pretēja - tipiski izteikta ziema ar aukstumu un sniegu, tāpēc daļa no saimēm auksto laiku sagaidīja peru stāvoklī un nebija adaptējušās šiem aukstajiem klimatiskajiem apstākļiem," skaidroja Brusbārdis, piebilstot, ka iepriekš minētā dēļ bišu barības patēriņš pieauga un ļoti daudzi biškopji piedzīvoja situāciju, kad bišu saimēs pietrūka barības.

LBB pētnieks piebilda, ka saimes, kuras gāja bojā no bada, būtu bijis iespējams glābt, ja biškopji būtu savlaicīgi par tām parūpējušies.

Viņš piebilda, ka turpretī pavasara pirmā puse bija salīdzinoši auksta un bišu saimes vēlu aplidojās, tāpēc daļai bišu saimju bija caurejas problēmas.

Brusbārdis sacīja, ka arī salīdzinoši netālajā Norvēģijā bišu saimju mirstības rādītājs aizvadītajā ziemā pārsniedza 10% atzīmi un bija augstāks nekā citus gadus, kad Norvēģijā nepārziemo tikai 5-7% bišu saimju. Par situāciju citās Eiropas valstīs LBB pagaidām nav precīzākas informācijas.

LBB ir lielākā lauksaimniecības nozaru organizācija Latvijā, kura apvieno apmēram 3300 biedru - lauksaimniekus, kas nodarbojas ne tikai ar biškopības produkcijas ražošanu, bet pārstāv arī citas lauksaimniecības nozares. Anketēšanā par situāciju aizvadītajā ziemā piedalījās 408 respondenti, kas ir apmēram 10% no biškopju kopienas Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti