Aizsardzības nozare krīzes gados piedzīvoja finansējuma samazinājumu par vairāk nekā 50%. Tas atstājis sekas ne tikai uz Nacionālo bruņoto spēku vienību tehniskās modernizācijas projektiem, bet arī iecirtis pamatīgu robu kaujas vienību personāla nodrošinājumā. Arī tuvāko gadu mērķis – līdz 2018. gadam panākt 2% finansējumu no iekšzemes kopprodukta (IKP) būs tikai minimālo vajadzību apmierināšana.
Bergmanis neizslēdz – gadījumā, ja naudu - 2% no IKP - nozarei vajadzēs ātrāk, tad viņš to nākamo gadu laikā gatavs prasīt Saeimā.
“Svarīga ir ne tikai divu procentu sasniegšana, bet arī NATO un valsts aizsardzības koncepcijā rezultatīvo rādītāju ievērošana. Plānoju īpašu uzmanību pievērst, lai budžeta izlietojumā personāla izmaksas nepārsniegtu 50% no aizsardzības budžeta, savukārt investīcijām un iegādēm tiktu novirzīti ne mazāk kā 20% no aizsardzības budžeta. Šādā veidā kontrolējot, lai budžeta pieaugums nodrošinātu attīstību, spēju pieaugumu un uzturēšanu. Un personāla izmaksu pieaugums būtu samērīgs ar ieguldījumu ekipējumā,” sacīja ministrs.
Bergmanis arī solīja nepieļaut to, ka “atkārtotos trekno gadu kļūdas, kad aizsardzībai atvēlētais budžets tiktu tērēts lietām, kas neveicina kaujas spēju celšanu un drošību”.
Tuvākajos gados aizsardzības jomā iecerēts strādāt trīs virzienos: stiprinot valsts pašaizsardzību, sakārtojot infrastruktūru sabiedroto klātbūtnei un ieviešot modernas tehnoloģiju sistēmas.
Palielinot aizsardzībai atvēlēto budžetu, iecerēts uzlabot spēju uzņemt sabiedrotos. Tam būtiska būs Ādažu militārās bāzes infrastruktūras sakārtošana, tostarp pilnveidojot Ādažu noliktavas un karavīru izvietošanas laukumu.
Iecerēts strādāt arī ar brīdināšanas sistēmām un stiprināt pretgaisa spējas.
Kā vēl viena joma ir pašaizsardzības spēju stiprināšana, tostarp sakaru komandas sistēmas un apmācības. Plānots izpētīt situāciju ar esošajām sistēmām, lai tās modernizētu.
