Dienas ziņas

Vāc parakstus par skeitparku Talsos

Dienas ziņas

Orientējoties apgūst Latvijas vēsturi

Barkavā ražo dziju no kokiem

Barkavā eksperimentē ar dzijas ražošanu no kokiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 2 mēnešiem.

Pieprasījums pēc dabiskām izejvielām ir milzīgs un ar katru gadu pieaug. Barkavā sāk ražot ekodziju no ķīmiski neapstrādātas koksnes šķiedras.

Viss labais ir aizmirsts vecais – saka tekstilmākslinieks Ritvars Točs, kuram kopā ar domubiedriem Barkavas pagastā izdevies iegūt dziju no kokiem un radīt virkni izstrādājumu, kas guvuši jau sabiedrības atzinību.

„Jau agros, senos laikos, pirmsākumos pašos visas baltu tautas gatavoja no kokiem filcētos materiālus. Cepurēm, cimdiem no ozola, apses, jo viss tas ir ārstnieciskais materiāls, viss veselībai. Nekas jau nav mainījies, cilvēki ir aizmirsuši to visu, vienkārši tā tehnika jāatjauno ir. Es braucu pa visu Latviju, pa audēju studijām, lasu lekcijas. Stāstu, rādu, kā iegūst visu, lai cilvēki paši sāk domāt, lai visu to neaizmirst, atjauno paši,” stāsta tekstilmākslinieks un  keramiķis Ritvars Točs.

Pašlaik sadarbībā ar vilnas pārstrādes uzņēmumu „Limbažu Tīne” tiek iegūta 17 veidu dzija no dažādiem kokiem un augiem. Kā stāsta Točs, to iegūst arī no niedrēm, asā dadža un ugunspuķes, kas ļoti spēcīgi smaržo.

Vilna no ozola esot pat mīkstāka nekā no aitas, savukārt apsei piemītot īpaši ārstniecisks efekts.

„Cilvēce vēl nav apjautusi, ka apse ir mūsu tautas vislabākais brīnumlīdzeklis, kas stāv deguna galā. Vienkārši nezināja, ka var vilniņu taisīt. Agrāk bijis tā, ka apses mizu sējuši ap vidukli un ārstējušies, bet kāpēc gan nevar uzreiz gatavu vilniņu pielikt? Tas pats, vēl labāks process būtu,” saka tekstilmākslinieks.

Strādājot ar primitīviem rokas instrumentiem, šobrīd no koku lūksnes dienā tiek iegūti aptuveni desmit kilogrami dzijas. Taču, modernizējot šo procesu, plānots ražīgumu palielināt reizes desmit.

„Nākošnedēļ mums tikšanās ir ar investoriem, jo inovācijām naudu nepiešķir tā īpaši tagadi. Bet ir interese no dažiem uzņēmumiem, no farmaceitiskām kompānijām, ka varētu atbalstīt, sapirkt visas iekārtas,” norāda Točs.

Ražotnes būvei, kurā varētu mehanizēti iegūt no koksnes vilnu un savērpt to dzijā un diegos, pēc Ritvara aprēķiniem, nepieciešami aptuveni 200 tūkstoš eiro. Vai inovatīvā iecere ir atbalsta vērta, vai paliks interesanta hobija līmenī, lems investori. Taču

Ritvars ir apņēmības pilns uz nākamajiem Dziesmu svētkiem sava dzimtā Barkavas pagasta dziedātājām sarūpēt villaines, kas austas no ozola.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti