Šūšanas fabrikā "Nemo", kam filiāles ir gan Krāslavā, gan Gulbenē gadā saražo vairāk nekā 130 000 apģērbu. Pieprasījums esot liels, un rinda ar pasūtījumiem aizpildīta jau līdz aprīlim. Uzņēmumā nodarbināti kopā 150 cilvēki, taču ar to nepietiek. Esot aprēķināts, ka darbinieku skaitu varētu pat trīskāršot, ja vien būtu, kas strādā.
SIA "Nemo" vadītāja Inga Zemdega-Grāpe norādīja: "Jau 20 gadus neviena šuvēja valsts iestādēs nav sagatavota, ja nu vienīgā atruna ir, ka šuvēji tiek gatavoti cietumos vai Alsviķu speciālajā iestādē."
Situācija ar šuvēju trūkumu esot kritiska – jauni spēki industrijā neienāk, bet vecie aizejot pensijā. Arī tādi labumi kā prēmijas un veselības apdrošināšana jaunu šuvēju piesaistīšanu neveicina. Neliels atspaids gan esot Nodarbinātības valsts aģentūras programma "Apmācība pie darba devēja".
Zemdega-Grāpe stāstīja: "Trīs mēnešu laikā mēs apmācām tos speciālistus, kuriem būtu jākonkurē ar Portugāles speciālistiem, kur ir koledžas, kur ir speciālā apmācība gada garumā, kur iznāk cilvēks, kurš spēj uzšūt trīs reizes ātrāk, – es nepārspīlēju."
Uzņēmumā "Guntē", kurš darbojas Rīgā jau 50 gadus, par problēmām nozarē izsakās līdzīgi. Tiesa gan, kovida laikā šeit darbinieku skaitu nācies samazināt no 24 uz 7, taču kā galveno problēmu darbaroku trūkumā saredz – slikti sagatavoti jaunie speciālisti.
SIA "Guntē" īpašniece Gunta Kravale atzīmēja: "Katastrofāli trūkst, un arī visas tās praktikantes, kas nāk no dizaina skolām, viņas vispār nekur nederīgas. Un arī tie divi gadi attālināti, ko viņas ir mācījušās, viņas vispār neko nemāk. Daudzām nav šujmašīnas mājās, un neko nav mācījušās."
Šobrīd "Nemo" gan ir izdevies piesaistīt dažus darbiniekus no Ukrainas, kuri šeit ieradušies kā bēgļi. Krāslavas filiālē šobrīd strādā aptuveni 10 ukrainietes, tikmēr Gulbenē vairs nav nevienas.
"Nemo" vadītāja Zemdega-Grāpe pauda: "Es gan nevarētu teikt, ka man būtu kas atteikts, nē, taču ja būtu iespēja man Gulbenē iedot dzīvokļus, es nesaku par brīvu, tad man noteikti būtu vairāki ukraiņi šeit palikuši."
Gulbenes novadā par dzīvojamā fonda atbalstu skaidroja – primārais pienākums esot izīrēt dzīvokļus par zemām cenām sociālajā sfērā. Nupat arī ieviesta programma uzņēmēju atbalstam.
Gulbenes novada pašvaldības priekšsēdētāja padomnieks Jāni Barinskis norādīja: "[Esam] atvēruši iespējas izīrēt pašvaldību dzīvokļus arī uzņēmējdarbības vajadzībām, attiecīgi var pretendēt Gulbenes pašvaldībā svarīgajās nozarēs pēc attīstības programmas uzņēmēji un attiecīgi darbinieki, kuri var stāsies šādu dzīvokļu rindā."
Nesen esot pabeigta četru dzīvokļu iekārtošana šādam mērķim. Sarunai deleģētais pašvaldības pārstāvis par "Nemo" situāciju neesot zinājis, taču piebilda, ka vietvara ar dzīvojamo platību palīdzējusi vairāk nekā 200 ukraiņu bēgļiem.
