Rīta Panorāma

Dārza padomi: siltumnīcas sagatavošana

Rīta Panorāma

Dārza padomi: tomātu stādīšana

Jaunākais pasaules un Baltijas ekonomikas apskats

Bankas ekonomists: Lielu risku globālai finanšu krīzei pašlaik neredzam

Pašlaik nav vērojami kādi riski, kas liecinātu par globālu ekonomikas recesiju vai krīzi tuvākajos gados, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja “SEB Banka” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Pirmdien, 21.maijā, tiek publicēts SEB Baltijas ekonomikas apskats „Nordic Outlook”, kurā eksperti analizējuši notikumus globālajā ekonomikā, kā arī mūsu reģionā.

Lai gan 2018.gads iesākās ar bažām pasaules ekonomikā, tomēr kopumā pašlaik nav īpašu raižu par to, ka turpmākajos mēnešos tas turpināsies. “Līdz ar to sagaidām, ka izaugsme, ko redzējām pērn labā tempā pasaulē, turpināsies,” sacīja Gašpuitis.

Taujāts par finanšu krīžu iespējamo tuvošanos, eksperts norādīja, ka “risks zināmā turbulencēm vienmēr pastāv” un akciju tirgus varētu būt svārstīgāks. Tajā pašā laikā kādas korekcijas ir veselīguma pazīmes, tāpēc satraukties nevajadzētu.

Nākotnei gan risku rada tas, ka pēckrīzes periodā visā pasaulē globālais parāds pieaudzis par aptuveni 40%.

“Taču kopumā tuvākajos gados redzam, ka nav tādu nesabalansētību, kas varētu radīt fundamentālu risku pasaules ekonomikai,” viņš piebilda.

Arī Latvijai pašlaik ārējie apstākļi rada labvēlīgu augsni ekonomikas izaugsmei, arī patēriņam ir pamats aug. Līdz ar to Latvijas ekonomikā pozitīvās tendences saglabāsies, lai gan problēmas banku sektorā atstāj zināmu ietekmi.

KONTEKSTS:

Latvijas IKP faktiskajās cenās pērn bija 26,9 miljardi eiro, tas pieauga par 4,5% salīdzinājumā ar 2016.gadu.  Finanšu ministrija prognozēja 2018.gadā IKP pieaugumu par 4% pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem. EK ziemas prognozēs Latvijai lēsa 3,5% izaugsmi, kas būtu straujākā no visām Baltijas valstīm. Savukārt Latvijas Bankas  prognozes 2018.gadam bija optimistiskākas -  4,1%.  

Prognozes koriģēja situācija banku sektorā. Pēc ASV pārmetumiem par “naudas atmazgāšanu” ceturtā lielākā banka pēc aktīviem “ABLV Bank” piedzīvoja grūtības un nolēma pašlikvidēties, bet valsts sāka cīņu ar čaulas kompānijām banku klientu rindās, un premjers iepriekš atzina, ka teorētiskās aplēses liecina – šī cīņa var ietekmēt ekonomiku līdz 0,5% no IKP.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti