FM paaugstina šī gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 4%

Latvijas ekonomika 2018.gadā pieaugs par 4% pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem. Savukārt 2019.gadā pieaugums varētu būt 3,4%, bet 2020.-2021.gadā izaugsme būs tuvu potenciālajam līmenim – 3%, liecina Finanšu ministrijas (FM) jaunās makroekonomisko rādītāju prognozes.

Eiropas Komisijas publiskotās ziemas ekonomikas prognozes Latvijai lēš 3,5% izaugsmi šogad. Tādējādi Latvijai paredz straujāko izaugsmi no visām Baltijas valstīm.

Savukārt Latvijas Bankas pērn paustās prognozes 2018.gadam bija optimistiskākas -  4,1%.

Latvijas Banka arī norāda, ka Latvijas izaugsmes temps ir tuvu maksimālajam un bez reformām to būtiski kāpināt nevarēs.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā 2018.gada valsts budžeta sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze šim gadam ir paaugstināta par 0,6 procentpunktiem un 2019. gadam – par 0,2 procentpunktiem. Ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos nosaka labvēlīgā situācija ārējos tirgos un investīciju aktivitātes atjaunošanās Latvijā, pieaugot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmai.

Šo faktoru ietekmē jau 2017.gadā Latvijas IKP pieaugums pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,5%, kas bija straujākais kāpums kopš 2011.gada, norāda FM.

Kā būtisks izaugsmes nodrošinātājs līdzās eksportam un investīcijām saglabāsies privātais patēriņš, kuru veicinās spēcīgais algu pieaugums un bezdarba līmeņa tālāka mazināšanās.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa, kas 2017.gadā pieauga par 7,5%, 2018.gadā varētu augt vēl nedaudz straujāk – par 8%, gadā kopumā sasniedzot 997 eiro. Straujo algas pieaugumu 2018.gadā noteiks augošais pieprasījums pēc darbiniekiem, būtiskais minimālās darba samaksas paaugstinājums no 2018.gada 1.janvāra, kā arī valsts budžetā paredzētais izdevumu palielinājums atalgojumam, tajā skaitā veselības aprūpes nozares darbiniekiem.

2019.gadā darba samaksas pieauguma temps kļūs nedaudz lēnāks, veidojot 6%. Salīdzinājumā ar iepriekšējām FM prognozēm, darba samaksas pieauguma prognoze 2018.gadam ir paaugstināta par 2 procentpunktiem un 2019.gadam – par 0,7 procentpunktiem.

Spēcīgā ekonomikas izaugsme nodrošināšot arī nedaudz straujāku bezdarba līmeņa samazināšanos. Saskaņā ar jaunākajām FM prognozēm bezdarba līmenis 2018.gadā saruks līdz 8%, salīdzinot ar 2017.gadā sagaidītajiem 8,8%. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, bezdarba līmeņa prognoze 2018.gadam ir pazemināta par 0,2 procentpunktiem, bet nākamajam gadam nav mainīta.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā šogad saglabāsies iepriekšējā gada līmenī un saskaņā ar FM prognozēm būs 2,8%. Salīdzinoši augsto inflācijas līmeni šogad noteiks gan spēcīgā ekonomikas izaugsme un darba samaksas pieaugums, gan akcīzes nodokļa paaugstināšana naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt 2019.gadā inflācija pazemināsies līdz 2,4%. Salīdzinot ar iepriekšējām FM prognozēm, inflācijas prognozes 2018. un 2019.gadam nav mainītas, un kopumā laikā līdz 2021.gadam sagaidāma inflācijas līmeņa pazemināšanās līdz 2,1%.

FM norāda, ka makroekonomisko rādītāju prognozes ir izstrādātas, pamatojoties uz konservatīviem pieņēmumiem un izvērtējot ārējās un iekšējās vides riskus. Prognožu riski šobrīd ir nedaudz vairāk augšupvērsti, un labvēlīgā ekonomiskā attīstība pasaulē un straujāks iekšēju faktoru izraisīts ekonomiskās aktivitātes pieaugums Latvijā, tajā skaitā aktivizējoties kreditēšanai un uzņēmumiem aktīvāk izmantojot pašu līdzekļus investīcijām, var nodrošināt straujāku IKP pieaugumu, nekā paredzēts bāzes prognozēs.

No otras puses,

ekonomikas izaugsmei šobrīd ir arī vairāki nopietni negatīvi riski, tajā skaitā ilgstoši zemais investīciju līmenis tautsaimniecībā, īpaši apstrādes rūpniecībā var būt samazinājis Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu.

Vienlaikus darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās rada spriedzi darba tirgū un stimulē tālāku darba samaksas kāpumu, kas, ilgstoši pārsniedzot produktivitātes pieaugumu, var negatīvi ietekmēt Latvijas ārējo konkurētspēju.

Tāpat kā ārējie negatīvie riski saglabājas ģeopolitiskā nestabilitāte, kā arī politiskā nenoteiktība un augstais svārstīgums pasaules finanšu tirgos.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti