ĪSUMĀ:
- Premjers: Čaulas firmu īpatsvars samazinās.
- Čaulas firmu aizlieguma normas precizēs, lai “netrāpītu savējiem”.
- Teorētiskas aplēses: situācija banku sektorā var ietekmēt ekonomiku līdz 0,5% no IKP.
- Aizliegums būtiski budžetu neietekmēs.
- Bankas “ar dažādām sarežģījuma pakāpēm” pārmaiņām gatavas.
Viņš norādīja, ka vēl pirms dažiem gadiem čaulas kompāniju īpatsvars bija aptuveni 60%; šogad, kad pēc “ABLV Bank” problēmām un lēmuma pašlikvidēties valdība sāka spriest par šo kompāniju aizliegumu, to īpatsvars bija aptuveni 40%, bet pēdējie dati liecina, ka tas ir nedaudz zem 30%.
Kučinskis atzina, ka viņu priecē čaulas kompāniju skaita samazināšanās, turklāt šo kompāniju īpatsvars bankās samazinājās ne tikai tāpēc, ka “ABLV Bank” nolēma likvidēties, lai gan šai bankai “trāpīja vissmagāk”, bet “valdības teiktais, ka mēs šo rūpalu likvidējam, ir sadzirdēts” un bankas pašas strādā pie tā.
Čaulas kompānijas
Uzņēmumi, kuru kontos ir liels naudas apgrozījums, bet nav skaidrs, ar ko uzņēmums nodarbojas un kā nopelnījis naudu. Tiem nav praktiskas saimnieciskas darbības, nav pieejami finanšu pārskati un nav fiziskas darbības vietas - ir tikai pasta kastīte vai saziņas adrese. Tieši šādas kompānijas nereti tiek izmantotas garās, grūti izsekojamās ķēdēs, lai slēptu finanšu plūsmas pēdas.
Tāpēc ir nepieciešams precizēt pazīmes, lai aizliegtu firmas, kas atmazgā naudu, bet “netrāpītu savējiem”, “mēs nevaram no viena grāvja iesoļot otrā”, taču pēc precizējumiem nākamajā otrdienā valdība šos aizliegumus pieņems, sacīja Kučnskis.
Viņš atzina, nevar teikt, ka atteikšanās no čaulas kompānijām nemaz neietekmēs ekonomiku, taču to, kāda būs ietekme, “analizēsim pēc tam”.
Budžets pildīsies, un pašreiz teorētiskais aprēķins liecina, ka iespaids uz ekonomiku varētu būt līdz 0,5% no IKP. Bet valsts attīstās stabili un “mēs to pārdzīvosim”, pauda premjers.
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa savukārt LTV raidījumam “Rīta panorāma” norādīja, ka bankas pārorientējas un pārmaiņas notiek, un liela daļa pārmaiņu notiek nevis likumu izmaiņu dēļ, bet pateicoties uzraudzībai un arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aicinājumiem rīkoties.
Asociācija apzinās, kā plānotais čaulas kompāniju apkalpošanas aizliegums ietekmēs tās biedrus, un bankas apliecinājušas, ka ar dažādām sarežģītības pakāpēm gatavas izmaiņas ieviest, sacīja Liepiņa.
KONTEKSTS:
Finanšu sektora attīstības padome jau 21.martā vienojās bankām aizliegt sadarbību ar čaulas kompānijām. Aprīlī aizliegumu plāno apstiprināt Saeimā, tādējādi jau no 1.maija bankām būtu aizliegts iesaistīties darījumos ar čaulas kompānijām. Starp Latvijas banku klientiem 26 081 ir čaulas kompānijas, tostarp divas kompānijas ir ar Latvijas izcelsmi.
Par nepieciešamību ierobežot čaulas kompāniju un nerezidentu apkalpošanu saka runāt pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) paziņojuma par “ABLV Bank” iespējamo saistību ar naudas atmazgāšanu un FinCEN pārstāvju vizītes Latvijā.
