Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Lasīšanas vēsture Latvijā no reformācijas līdz zviedru laikiem. Māras Grudules eseja

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Daugavpils Neredzīgo ciemata pastāvēšana visdrīzāk ir laika jautājums

No mencu zvejas ziedu laikiem līdz pilnīgam zvejas aizliegumam

Mencu zvejas kuģi līdz gada beigām dīkstāvē. Kas būs tālāk?

No mencu zvejas ziedu laikiem līdz pilnīgam zvejas aizliegumam. Visticamāk, Baltijas jūrā pilnībā aizliegs zvejot mencas uz vairākiem gadiem un atļautas būs vien piezvejas. Ko šajā laikā darīt zvejniekiem, kuri specializējās tieši uz mencu zveju? Vai atjaunos iespēju sagriezt kuģus, vai zvejnieki kļūs par tūristu izklaidētājiem?

ĪSUMĀ:

  • Baltijas jūrā sarūk mencu populācija; zinātnieku domas dalās, kas to ietekmējis.
  • Latvija nolēma šogad no jūnija līdz augustam noteikt aizliegumu mencu zvejai jūrā.
  • Jūlijā sekoja papildu Eiropas Komisijas aizliegums zvejot mencu līdz gada beigām. 
  • Zvejnieki par dīkstāvi no 1. septembra saņems kompensācijas.
  • Pašlaik nav skaidrs, vai mencas drīkstēs zvejot nākamajā gadā un turpmāk.

Mencu zvejnieks no septembra dīkstāvā

Liepājas un Jūrmalciema zvejnieks Oskars Kadeģis ir viens no tiem retajiem mūsdienu zvejniecības nozares pārstāvjiem, kurš sevi var saukt par zvejnieku vairākās paaudzēs. Viņš atceras, kā gājis zvejā, vēl būdams puika. 

"Pie pirmajām laivām tikām, kad gāju sestajā klasē. Tad arī sākās pirmās problēmas skolā, kad no rītiem nevarēju koncentrēties. Trīs gadus mācījos jūrskolā, tad atgriezos Jūrmalciemā. Ziemā nevarēja tik jūrā, tad pabraukāju uz kuģiem un pārcēlos uz Liepāju. Pa vasaru atkal Jūrmalciemā līdz brīdim, kad sapratu, ka jāpērk pašam savas laivas," stāsta Oskars Kadeģis.

Oskaram Kadeģim šobrīd ir četras laivas, trīs no tām iet jūrā. Ceturtā ir mazā palīglaiva.

Pieredzējušā piekrastes zvejnieka laivas stāv pietauvotas krastā Liepājas ostā – netālu no šobrīd skaisti atjaunotās sarkanbalti sarkanās bākas. Mencu zvejas aizliegums ir mainījis zvejnieku ikdienu.

"Rudenī mēs tikai mencu zvejojām. Tā kā limiti palika arvien mazāki, pavasarī cenšamies mencu nezvejot, bet to pašu grunduli, bet rudenī nav ko citu zvejot. Zvejojam to, kas pienāk piekrastē, kā tas ir bijis no laika gala. (..) Liepājas piekrastē uz ziemeļiem no Liepājas līdz jaunam gadam vēl var zvejot mencu. Man ir limiti divās pašvaldībās, tad es uz dienvidiem nevaru iet. Izlēmām stāvēt, jo arī piekrastnieki var pretendēt uz kompensācijām. Mēs no 1. septembra stāvam," stāsta zvejnieks.

Taču arī kompensācijas nepienākas visiem un nav arī tā, ka tagad visi varētu iet pieteikties bezdarbniekos.

"Ļoti maz saņems kompensācijas, jo ir ļoti daudz noteikumu, lai atbilstu visam tam, kas ir prasīts. Pagaidām neviens neko nesaprot, kas te būs tālāk, gaida, kas notiks pēc Jaunā gada," atzīst Oskars Kadeģis.

Aizliedz mencu zveju līdz gada beigām

Zvejniecības nozarē vismaz 25  gadus darbojas Ervils Laugalis. Pamatā zvejota menca. Ervils Laugalis rāda kuģu sarakstus, kuri līdz šim galvenokārt nodarbojās ar mencu zveju. Liegums vistiešāk skars piecas firmas ar septiņiem kuģiem, taču ir vēl pieci kuģi, kam bijis paprāvs mencu zvejas limits, taču tie pārsvarā nodarbojas ar brētliņu un reņģu zveju. To, cik mencu bjis jūrā pirms 25 gadiem un tagad, to nevar salīdzināt, saka Ervils Laugalis.

"Mencu liegums ir loģisks. Varbūt varēsim pasargāt, lai paliek nākamām paaudzēm. Menca palika maza, izgriezt filejas nevarēja.

Mēs asociācijā jau pirms pieciem gadiem piedāvājām mencu liegumu noteikt uz diviem gadiem, bet nezinu, līdz kādām ausīm tas aizgāja. Mēs to redzējām agrāk, pēc pieciem gadiem esam pie tā atgriezušies," klāsta Ervils Laugalis.

Par mencu zvejas aizliegumu zvejnieki runājuši sen, atzīst Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš. Tagad šis brīdis ir pienācis.

"Zvejnieki skaidri redzēja, ka stāvoklis ar mencu ir diezgan bēdīgs. Izskanēja aicinājums noteikt mencu zvejas aizliegumu un šajā laikā atbilstoši Eiropas likumdošanai maksāt zvejniekiem kompensācijas gan par kuģu stāvēšanu, gan nezvejošanu.

Sākumā Latvija pieņēma lēmumu no jūnija līdz augustam noteikt aizliegumu zvejot mencu visos ūdeņos, kur ar regulu noteikta mencu kvota,

izņemot piekrastes zveju. Tur saglabāta mencu zveja, ņemot vērā, ka tā vairāk ir jaukta tipa zveja," skaidro Riekstiņš.

Jūlijā sekoja Eiropas Komisijas (EK) papildu aizliegums zvejot mencu līdz gada beigām. "Var būt piezvejā, bet kā mērķsugu mencu zvejot nedrīkst. Pieņemot šo lēmumu, bija skaidrs, ka šiem zvejniekiem, kuri bija atkarīgi no mencu zvejas, piezveja neļauj ne nopelnīt, ne zvejot. Līdz ar to mēs tagad izstrādājam jaunu kārtību, kur varēs saņemt kompensāciju, ja zvejnieki vispār nezvejos saistībā ar šo EK aizliegumu," klāsta Riekstiņš.

Kompensācijas zvejnieki par nezvejošanu var saņemt no 1. septembra. Zvejnieki uzdod jautājumu, vai tiks piemērots nodoklis. Valsts ieņēmumu dienests norādījis, ka kompensācija ir apliekama ar nodokli, atzina ZM pārstāvis.

Nav skaidrs, kas būs tālāk

Latvijas Radio Liepājā uzrunāja vairākus zvejniekus, kuriem pienākas kompensācijas. Par vienu darba dienu viņi saņem 39 eiro, kas esot vidējais atalgojums zivsaimniecības nozarē. Tātad šiem ieņēmumiem piemērojams arī nodoklis.

Vladislavs strādā uz kuģa jau no 2000. gada. Līdz pensijai palikuši četri gadi. Mencu zvejas aizlieguma dēļ trīs mēnešus dzīvojuši bez naudas, bet tagad kompensācijas sāk saņemt, stāstīja Vladislavs. 

Zvejnieks atceras, ka no mencas jau nekas vairs nebija palicis pāri – tikai kauli un āda.

"Mēs nezinām, aizliegums līdz decembra mēnesim. Tad varēsim ķert brētliņas, bet mums ir mazs brētliņu limits. Kā tālāk būs - mēs nezinām. Te jau klačas iet, ka vispār grib aiztaisīt to Baltijas jūru, tad mēs vispār paliksim bez darba," spriež Vladislavs.

Tālu no patiesības jau zvejnieks nemaz nav. Tik radikāla situācija vēl nav bijusi, uzsver ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Riekstiņš.

Pašlaik nav skaidrības, kas notiks nākamajā gadā un turpmāk. Trauksmi ceļ gan Lietuvas, gan Polijas zvejnieki, kurus skar mencu zvejas liegumi. Priekšlikums ir aizliegt mencu zveju, atstājot tikai piezvejas iespējas, kā tas ir tagad.

"Tās būs tikai piezvejas, piemēram, reņģu un brētliņu zvejā, plekstu zvejā, tikai tāds daudzums. Pagaidām arī skaitļi nav regulā iekļauti. EK konsultējas ar zinātniekiem par to, kādi cipari šai piezvejai būtu piešķirami, taču jāsaprot, ka nav tāda mencu zveja, kur tā ir galvenais zvejas avots," skaidro Riekstiņš.

Vai kļūs par tūristu izklaidētājiem?

Grūti klāsies kādiem 10 līdz 12 zvejas kuģiem, kuri specializējās tieši uz mencu zveju, konstatē Kurzemes zvejnieku asociācijas vadītājs Māris Stankevičs. Flote tupinās sarukt. 

Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), bijuši 269 zvejas kuģi. Tagad flotē palikuši nepilni 50 - tie, kas strādā Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem, norāda Stankevičs. Vairāk nekā 200 kuģu vairs nav.

"Kādi 42 kuģi paliks strādāt. Kvotas apzvejo, visiem jauni dzinēji, ir modernizēti. Reti kuram zvejniekam nav sava zivju pārstrāde," klāsta Stankevičs

Mencas zvejas aizliegums ieviesīs korekcijas un atlikušajiem, kuri cer uz kompensācijām, vai piesaistīs ES finansējumu, meklēs citus risinājumus.

"Sākumā, kad saņēma kompensācijas, visi zvejnieki metās tūrismā. Sagrieza kuģus, ieguldīja viesnīcās. Nākamais posms bija, kad kuģu sagriešana un intensitātes samazināšana zvejai, tad bija zivju pārstrāde. Tagad zivju pārstrāde daudz sabūvēta. Trešais etaps atkal būs tūrisms un viesnīcas," vērtē Stankevičs.

Tūrisma nozare nav sveša arī liepājniekam Ervilam Laugalim. Pakāpeniski samazinoties limitiem, samazinājās kuģu skaits un sākās arī visiem labi zināmā kuģu sagriešana.

Tagad palicis tikai viens "Briedis", kas brīžam jau ir par daudz pašreizējiem zvejas apjomiem, jo pārdalīt zvejas kvotas no citiem zvejniekiem nav iespējams.

"Sagriežot kuģi "Bernāti", ''Baltikas'' tipa kuģi, mēs visu to summu, lai dažādotu biznesu, ieguldījām viesnīcā "Jūrnieku ligzda", arī ES finansējums bija, un tā dažādojām to biznesu," saka zvejnieks.

Kūpināt citas zivis un brūvēt alu

Viens no virzieniem nākotnē ir tūrisms, par to nešaubās arī Oskars Kadeģis, jo ir jau mēģināts. Pats drīzāk kūpinās zivis Jūrmalciemā, cienās tūristus un tā pievienos vērtību noķertajam jūrā, nevis vadās jūrā makšķerniekus.  

"Es esmu ar to darbojies, ir paralēli ņemti makšķernieki zvejā līdzi, bet makšķerēšanai Liepājas piekraste nav pateicīgākā dēļ gruntīm, bieži vien atgriežas tukšā, un tas makšķerniekiem nav interesanti. Ja tikai ar to nodarbojas, ir iespējams, bet man tas nebūs," saka Kadeģis.

Arī SIA "Ervils" saimnieki jau laikus domājuši par citiem darbības virzieniem turpat Liepājā, kur pietauvojas zvejas kuģi. Senais spīķeris jau kļūst interesants tūristiem un vietējiem. Tieši pašlaik tiek īstenots viens projekts Vecajā ostmalā.

"Mēs vecajā spīķerī mazu pārstrādes cehu taisām, gribējām izmantot mencām, bet droši vien neiznāks pilnvērtīgi. Kaut ko gribam tur darīt, varbūt buti, reņģi, varbūt kādu saldūdens zivi, importētu.

Tur plānota arī maza kafejnīca, kur svaigu zivi var uzcept. Būs pavisam maziņa alus darītava.  Pašiem savs alus un zivis. Kā ar tām pašu zivīm būs, redzēsim," spriež  Stankevičs.

Prasīs mainīt atbalsta ierobežojumus

Daudz nopietnāk mencu zvejas liegums ietekmēs Polijas zvejniekus, zina teikt Ervils Laugalis. Atklāts paliek jautājums, kā mencu zvejas aizliegums mainīs pašmāju zvejnieku dzīvi. ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Riekstiņš skaidro, kādas būs Latvijas prasības:

"Mēs runājam ar EK Somijas prezidentūru, kas ir atbildīga par šo priekšlikumu virzību, lai ļautu sniegt atbalstu zvejniekiem, ko ierobežo Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības regula. Regulā noteikts, ka kuģu griešana iespējama līdz 2017. gada beigām. Kuģu griešana nav atļauta, gribam vai negribam.

Mēs aicinām mainīt šo nosacījumu, atcelt šo ierobežojumu. Tāpat mēs cenšamies panākt, lai pagaidu pārtraukšanai vēl turpinātu maksājumus.

Atkal regula nosaka – ne ilgāk kā pusgadu, visā periodā līdz 2020.gadam ir atļauts. Mēs šogad pusgadu samaksāsim zvejniekiem."

Zvejnieks Kadeģis atceras, ka bērnībā mencas bijušas izmēros lielas. Tagad piekrastē lielākas pienāk agri pavasaros un nelielā daudzumā. Zinātnieku vidū nav īstas vienprātības, kas tieši ietekmējis mencu populāciju. Versijas ir dažādas, bet jau tagad esot skaidrs, ka zvejnieku nodarījums ir salīdzinoši niecīgs un zveja nebūt nav galvenais faktors. 

"Lejupslīdi ietekmē citi faktori, zinātnieki pēta un meklē, bet līdz galam nevar pateikt. Nevar pateikt, kā tālāk šo populāciju ietekmēs. Aizrunājas līdz pat tam, ka Baltijas jūra mencām nav piemērota kā sugai.

Par maz sāļuma, par maz skābekļa. Roņu ir kļuvis daudz vairāk, un ir starpsaimnieki mencu parazītiem, tārpiem, kas dzīvo, piesūkušies pie mencu aknām," saka Riekstiņš.

Kāda būs zvejnieku dzīve pēc pilnīga mencu zvejas aizlieguma, cik kuģus sagriezīs vai arī nesagriezīs, kā mainīsies zvejas flote, šobrīd tas ir atklāts jautājums ar daudziem nezināmajiem.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti