ASV - ES tirdzniecības līguma sarunas kavē investoru aizsardzības jautājumi

Lai gan politiķi cer līdz gada beigām panākt būtisku izrāvienu sarunās par brīvās tirdzniecības līgumu (BTL) starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību, progress sarunās ir diezgan lēns. Šonedēļ sarunvedēju komandas no Amerikas un Eiropas Briselē mēģinās spert turpmākos soļus, jo ir sācies jau astotais sarunu raunds.

 

Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības valstīm, kas visaktīvāk atbalsta topošo brīvās tirdzniecības līgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Mūsu valsts valdība tajā saredz lielu ekonomisku potenciālu. Tādēļ arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aizvadītajā nedēļā apmeklējot ASV galvaspilsētu Vašingtonu, pasvītroja, ka Latvija darīs visu, lai savas Eiropas Savienības prezidentūras laikā pasteidzinātu sarunas.

Uz to viņu mudināja arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs:

“Šis ir brīdis, kad mums būtu jāizgaisina mīti, ko izplata atsevišķi cilvēki, jātiek vaļā no pilnīgi nepatiesas informācijas, kas biedē iedzīvotājus, un jāpasvītro, ka tas var iedot pozitīvu grūdienu Eiropas ekonomikai. Šis līgums radīs jaunas darbavietas. Tas ir ārkārtīgi būtisks abos Atlantijas okeāna krastos. Kopā mēs pārstāvam 40% no pasaules iekšzemes kopprodukta apjoma. Brīvās tirdzniecības līgums cels standartus, nevis tos pazeminās un nesīs labumu gan Eiropai, gan ASV.”

Tomēr vairāki būtiski jautājumi, kas skar topošo brīvās tirdzniecības līgumu, joprojām nav atrisināti. Viens no tiem ir investoru aizsardzības mehānisms. Līdzšinējā prakse brīvās tirdzniecības līgumos ir paredzējusi īpašās arbitrāžas tiesas izveidi, kur ārvalstu investori var sūdzēties, ja valdība ir aizskārusi viņu intereses. Šādas tiesas ir pieejamas tikai ārvalstu investoriem un to sēdes ir slēgtas. Tādēļ Eiropas Komisijas izsludinātajā sabiedriskās konsultācijas procesā vairāki simti tūkstošu iedzīvotāju ir pauduši protestu pret investoru arbitrāžas tiesu izveidi.

Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma sacīja, ka pagaidām šis jautājums sarunās ir iesaldēts.

“Diskusijas par investoru aizsardzības mehānismu ir svarīga topošā līguma sastāvdaļa, un tas ir arī ļoti delikāts jautājums. Tādēļ mums būtu jāvirzās uz priekšu ļoti uzmanīgi,” atzina Malmstrēma.

Iespējamie risinājumi ietver gan investoru arbitrāžas tiesu lēmumu pārsūdzēšanas mehānisma izstrādi, gan, piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācijas iekļaušanu, kur jau tagad tiek risināti dažādi līdzīga rakstura strīdi. Tomēr pagaidām tās ir tikai sarunas un konkrētu priekšlikumu uz galda vēl nav.

Paliek arī bažas par Eiropas uzņēmumu spēju konkurēt ar Amerikas kompānijām, kur ir lētāki enerģijas resursi un ne tik striktas vides un klimata prasības. Tāpat tiek diskutēts par produktu kvalitātes standartu savstarpējo atzīšanu vai pielīdzināšanu. Gan Eiropas Komisijas, gan ASV sarunvedēji līdz šim ir atzinuši, ka tieši birokrātijas mazināšana abos Atlantijas okeāna krastos viņiem liekas vislielākais izaicinājums.

Komisāre Malmstrēma cer, ka līdz gada beigām izdosies izveidot līguma pamatstruktūru. Tomēr, ņemot vērā pieredzi ar citām tirdzniecības sarunām, straujš progress te diez vai ir sagaidāms.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti