Aizdevēji joprojām atsakās Grieķijai piešķirt noslēdzošo palīdzības daļu, kamēr Atēnas nepiekrīt nepieciešamajām reformām. Savukārt Atēnu valdība nepiekrīt sāpīgiem taupības soļiem.
Ceturtdien Luksemburgā eirozonas finanšu ministru sanāksmē Grieķija un pārējās eirozonas valstis nav spējušas atrast kopīgu valodu, lai izšķirtos par noslēdzošo aizdevuma daļu, taču Grieķijai vairs ir atlikušas tikai divas nedēļas, pirms tā nokļūst reālā bankrota situācijā.
Eiropdomes vadītājs Donalds Tusks ir paziņojis, ka jau pirmdien sasauc eirozonas valstu vadītāju ārkārtas sanāksmi.
„Laika ir ļoti, ļoti maz,” brīdinājis eirogrupas līderis Jerūns Deiselblūms.
Brisele uzsver, ka bumba patlaban ir tikai un vienīgi Grieķijas valdības pusē. „ Šis ir spēcīgs signāls Grieķijai nopietni iesaistīties sarunās,” tā norādījis arī Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.
Grieķijai ir nepieciešami pēdējie 7,2 miljardi eiro, no kuriem ir atkarīga valsts iespēja sākt atmaksāt parādu Starptautiskajam Valūtas Fondam. Līdz vasaras nogalei teju tik lielai summai no Grieķijas kases ir jānonāk fonda kontos.
Eirozonas valstis nepiekrīt naudas piešķiršanai, norādot, ka Grieķijas valdība neveic visas nepieciešamās reformas, kas garantētu to, ka Grieķija ar laiku būs spējīga atdot iepriekš iegūtos miljardiem lielos aizdevumus. Galvenie strīdus āboli ir Grieķijas pensiju sistēmas reformēšana – pensiju samazināšana un nodokļu paaugstināšana.
Grieķijas kreisā valdība tam asi pretojas, jo tas ir pretrunā ar valdošās partijas “Syriza” pirmsvēlēšanu solījumiem.
No sociālajos tīmekļos un medijos nonākušajām ziņām jaušams, ka politiķu sarunas apspriežu zālē jau pāraugušas asā vārdu apmaiņā. Parādījušās arī vēstis, ka Eiropas Savienības augstākās amatpersonas sākušas nopietni apsvērt Grieķijas aiziešana no eirozonas.
Notiekošajam līdzi seko arī ārvalstis. ASV federālo rezervju vadītāja Dženeta Jelena brīdinājusi, ka Grieķijas nespēja panākt vienošanos ar aizdevējiem var satricināt visas pasaules ekonomiku.
Tikmēr Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs ir ieradies Krievijā, kur piedalās Sanktpēterburgas Ekonomikas forumā, un piektdien viņam ir paredzēta tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Analītiķi lēš, ka šādi Grieķijas premjerministrs cenšas Eiropai parādīt, ka viņam joprojām ir alternatīvas iespējas Grieķijas problēmu risināšanai.
Bet pašā Grieķijā atbalsts kreisajai valdībai sāk sarukt, un arī sabiedrības domas šķeļas par politiķu sarunām Briselē. Vieni joprojām sliecas nosodīt aizdevēju stingrību, kamēr citi bažās par Grieķijas bankrotu mudina valdību piekāpties.
Jau vēstīts, ka ceturtdien notika nozīmīga eirozonas valstu finanšu ministru jeb Eirogrupas sanāksme, kura iepriekš saukta par pēdējo iespēju panākt vienošanos par Grieķijas reformu plānu un finanšu palīdzību piešķiršanu. Grieķijas Centrālā banka brīdināja - ja neizdosies vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, tas novedīs pie valsts defolta, izstāšanās no eirozonas un, ļoti iespējams, arī no Eiropas Savienības (ES). Taču rezultāts nav panākts un sarunas turpināsies.
Par smagām sarunām starp Grieķijas valdību un aizdevējiem par iepriekšējo aizņēmumu atmaksu un iespēju saņemt papildu palīdzību. Eiropas Komisija (EK) nav apmierināta ar pēdējo Grieķijas iesniegto reformu plānu, no kā ir atkarīgs, vai valsts saņems pēdējo starptautiskā aizdevuma daļu. Plāns nepieciešams, lai Grieķija varētu saņemt atlikušo starptautiskā aizdevuma daļu 7,2 miljardu eiro apmērā.
