Kopumā īstenoti 113 dažādi pasākumi, kas palīdzēja sabalansēt valsts budžetu, uzlabot nodokļu iekasēšanu un pilnveidot sociālās labklājības nodrošinšanas sistēmu. Valsts ir izpildījusi visas prasības, veikusi neskaitāmas reformas – iekasējot nodokļus, sakārtojot sociālās labklājības sistēmu, kas ir nozīmējis arī dažādu līdz šim noteiktu apbalstu atcelšanu. Grieķijai, lai saņemtu naudu, ir nācies atdot privatizēšanā valsts uzņēmumus, samazināt valsts sektorā strādājošo algas, reformēt enerģijas tirgu un izdarīt vēl virkni ārkārtīgi nepopulāru lēmumu, kas jau vairākus gadus ir plosījis arī iedzīvotāju nervus un ikdienu, liekot sacelties pret notiekošo demonstrācijās un protestos.
Grieķija saņems pēdējo lielo finanšu aizdevumu un pēc tam cer pilnībā atgriezties tirgū. Šāda cerīga nots ieskanējusies eirozonas finanšu ministru sanāksmē Briselē. Vairāk nekā sešu miljardu eiro lielo maksājumu Grieķija saņems divās daļās un joprojām būs pakļauta aizdevēju prasībām. Taču
kopējā situācija valstī būtiski uzlabojas, un pēc gadiem ilgušās krīzes Grieķija sāk saskatīt gaismu tuneļa galā.
Sēdē Briselē Eirozonas finanšu ministri ir apstiprinājuši 6,7 miljardu eiro lielu maksājumu Grieķijai, kas solās būt pēdējais piliens miljardiem eiro lielajā aizdevumu jūrā. Šī nauda Grieķijai ir palīdzējusi nebankrotēt, uzturēt valsts iestādes, atmaksāt parādus un, to visu darot milzu taupības garā, arī noturēties tā, lai varētu sākt no aizdevumiem pastāvīgu dzīvi. Šī tā sauktā trešā glābšanas programma, kuru patlaban finansiāli atbalsta Eiropas Savienības valstis, bet ne Starptautiskais Valūtas fonds, ilgs līdz augusta beigām un jau pēc tam, vasarā, Grieķija cer pilnībā nostāties uz savām kājām, tiesa, joprojām ar lielu aizdevuma bagāžu un nepārtrauktu piesardzību tēriņos, ko Eiropas Savienība turpinās rūpīgi vērtēt un uzraudzīt.
„Mēs nākotnē raugāmies ar daudz lielāku pašapziņu,” tā pēc sanāksmes Briselē sacīja Grieķijas finanšu ministrs Eiklīds Cakalots, piebilstot, ka nākotnē vēl gaida diskusijas par parādu un pilnīgu, drošu iziešanu no aizdevuma programmas.
„ Šī trešā aizdevuma vienošanās ir noslēgta, vēl ir palikuši daži līdz galam paveicami darbi, pirms saņemam naudu. Taču mums, grieķiem, vēl svarīgāk ir tas, ka cilvēki tagad runā par to, ka visas lietas ir mainījušās un sāk raudzīties nākotnē un Grieķijas iziešanu no aizdevuma programmas,” teica Eiklīds Cakalots.
Eirozonas finanšu ministri Briselē jau ir ieminējušies, ka vasarā pēc programmas noslēgšanas varētu sākt diskutēt par parāda atdošanas nosacījumiem un to atvieglošanu Grieķijai, vienlaikus rūpīgi uzmanot Grieķijas izaugsmes rādītājus. „2018. gadā Grieķijai ir jākļūst par normālu valsti ar normāliem noteikumiem un procedūrām,” tā sacīja par ekonomiku atbildīgais komisārs Pjērs Moskovisī, kurš arī piedalījās eirozonas ministru sarunās. Tieši Grieķijas lielais parāds un tā atdošana līdz šim ir bijis viens no lielākajiem Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda strīdus objektiem, tā kā fonds kritizē Briseli par šajā ziņā pārāk lielu optimismu.
Eirogrupas pārstāvji arī informē, ka pirmo kārtējā aizdevuma daļu - 5,7 miljardus eiro - Grieķija saņems februārī, bet pārējo aprīlī.
Lielāko daļa no aizdevuma Atēnas varēs novirzīt ārējā parāda apkalpošanai, bet pārējo – riska un finanšu rezervju fondam.
Jau vēstīts, ka Grieķija apņēmās īstenot plašas reformas valstī 2015. gadā, lai novērstu dziļo finanšu krīzi. Tās rezultātā varēja iestāties pat valsts maksātnespēja.
