Viņa atzina, ka padomes aptaujā 79% investori atzina, ka krīze viņus ietekmēja negatīvi, bet tikai 5% investoru pandēmijas laikā pieaudzis apgrozījums. Investori pašlaik uz situāciju skatās piesardzīgi, un šajos laikos valstij jābūt kā uzvedības modelim, kā jāmainās gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.
Ārvalstu investoru padome šādas pārmaiņas redz 3 virzienos.
Pirmā lieta ir cilvēkresursi, valstij jāskatās Nodarbinātības valsts aģentūru kā uz cilvēku resursu pārvaldības aģentūru, kas spētu pielāgot cilvēku prasmes un izglītību tiem darbības veidiem, kuri nepieciešami nākotnē, lai maksimāli nodrošinātu iedzīvotājus ar darba vietām.
Tāpat ir jāattīsta infrastruktūra – gan ceļus un dzelzceļus gan arī digitālo infrastruktūru. Arī domājot par materiālās infrastruktūras attīstību, jādomā, kas Latvijai ilgtermiņā varētu nest lielu labumu, norādīja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
Savukārt uzņēmējdarbības attīstībā jāsaglabā fokuss uz to, ko finansē, kādu uzņēmējdarbību Latvijā grib redzēt, kāda ir saskarsme uzņēmējdarbībai ar inovācijām, kā valsts varētu piedalīties un to ietekmēt.
KONTEKSTS:
Lai atveseļotu Latvijas ekonomiku pēc Covid-19 izraisītās krīzes, līdz 2023. gadam infrastruktūras projektu īstenošanai gadā plānots nodrošināt publiskās un privātās investīcijas 2,2 miljardu eiro apmērā. Kopumā ekonomikas atveseļošanai paredzēts mobilizēt 4,5 miljardus eiro.
