Pašreizējais 1,3 miljardu dolāru valsts parāds radies tieši pēc iepriekšējā defolta 2001.gadā, kad ASV hedžfondi* uzpirkuši valsts obligācijas par pazeminātu cenu.
Argentīna, ekonomiski trešā lielākā valsts Dienvidamerikā gan politiskus, gan ekonomiskus viļņus piedzīvo jau vairākas desmitgades. Vēl pagājušā gadsimta sākumā tā bija viena no pasaules bagātākajām valstīm, lielā mērā pateicoties liellopu gaļas, kviešu un citu lauksaimniecības produktu eksportam, uzplaukumu veicināja arī plašais valstī dzīvojošais Eiropas imigrantu un viņu pēcteču daudzums.
Taču bieži vērojamais valdības nesaimnieciskums un svārstīgās preču cenas galu galā ir novedušas valsti līdz nabadzībai un nodevušas drosmīgu, bet tajā pašā laikā arī ļoti nesaudzīgu investoru rokās.
Pēdējo smagāko krīzi, ko atceras ne vien pašā Argentīnā, bet arī pasaulē, valsts pieredzēja 2001. gadā, kad, piedzīvojusi īsu uzplaukumu un investoru uzticību, ko novērtēja arī Starptautiskais Valūtas fonds, Argentīna atkal iekrita korupcijas jūgā, un Āzijas un Krievijas krīzes pārbiedēti investori lielā skaitā un ātrumā pameta Argentīnu, izraisot milzīgu finanšu un sociālo spriedzi, bezdarbs pieauga līdz 20 procentiem, līdz ar milzu nabadzību un pārtikas trūkumu. Tas, savukārt, izraisīja plašu emigrāciju, kad no valsts prom devās tūkstošiem jaunu un izglītotu argentīniešu.
Toreiz ielās izgāja tūkstošiem demonstrantu, vardarbīgās sadursmēs bojā gāja desmitiem cilvēku, valdība atkāpās pēc valdības un galu galā iesaldēja noguldītāju kontus, lai apturētu līdzekļu strauju izņemšanu no bankām. Argentīnas valdība pārstāja maksāt 100 miljardu lielo parādu, sasniedzot tobrīd pasaulē lielāko maksātnespēju.
Kopš šīs pēdējās lielākās finanšu traģēdijas Argentīna pēdējos gados daudzu investoru acīs uzskatīta par izstumto, spējusi nedaudz atgūties, vairojot dažādu preču eksportu, tomēr nav varējusi pilnībā atgūties no parādiem.
Kopš 2001. gada krīzes Argentīna ir iesaistījusies juridiskā cīņā ar obligāciju turētājiem, ko vada augsta riska fondi - "NML Capital" un "Aurelius Capital". Vairāki investori, kuriem pieder vairāk nekā 92% defoltu piedzīvojušo Argentīnas obligāciju, iepriekš piekrita norakstīt divas trešdaļas no to pirmskrīzes vērtības, un dodot laiku Argentīnai atgūties un atjaunot tās ekonomiku.
Taču "NML Capital" un "Aurelius Capital" tam nepiekrita un tagad atmaksas termiņa pēdējā dienā, pieprasa atdot parādu, kam pievienoti arī kredītprocenti.
Argentīnas valdības pārstāvji Ņujorkā notikušajās sarunās ar finanšu iestāžu pārstāvjiem līdz pēdējam brīdim centušies vienoties par maksājumu atlikšanu, taču naktī uz ceturtdienu sarunas beigušies bez rezultātiem.
Argentīnas ekonomikas ministrs Aksels Kisiljofs, kurš bija ieradies Ņujorkā, lai pavēstītu par to, ka valsts nevar to atļauties, un piedāvā citus risinājumus, sastapies nevis ar izpratni, bet ar nepiekāpību no fondu puses, kuri jebkādu alternatīvu noraidījuši.
Argentīna atzinusi, ka nespēj samaksāt visu parādu, kā to pieprasa obligāciju turētāji, un apsūdzēja viņus valsts problēmu izmantošanā, lai gūtu lielu peļņu. Argentīnas varas atbalstam ielās izgājuši arī demonstranti.
ASV tiesa iepriekš noteikusi pēdējo termiņu pirmstiesas noregulējumam līdz ceturtdienas rītam (plkst.7 pēc Latvijas laika), bet Argentīnas varas iestādes pagaidām oficiāli nav paziņojušas par defoltu, lai gan vienošanās nav panākta. Argentīna uzskata, ka ASV tiesa pieņēmusi netaisnīgu lēmumu, nosakot, ka Argentīna nedrīkst segt citas savas saistības, kamēr nenorēķinās ar hedžfondiem, lai gan ar citiem kreditoriem ir panākta vienošanās par parāda restrukturizāciju.
Tiesas nozīmētais sarunu starpnieks Daniels Pollaks trešdien vēlu vakarā atzinis, ka diemžēl sarunas beigušās bez rezultātiem un defolta ilgtermiņa sekas paredzēt ir grūti, „taču tās pilnīgi noteikti nebūs pozitīvas”.
Argentīna jau piedzīvo recesiju un augstu inflāciju, norāda BBC. Reitingu aģentūra „Standard & Poor's” jau trešdien pazemināja Argentīnas reitingu līdz defolta līmenim.
Eksperti gan paredz, ka pašreizējā defolta sekas nebūs tik traģiskas kā 2001.gadā, tomēr novedīs lejupslīdē, ja vien valsts neveiks smagas reformas.
Šoreiz Argentīnas valdība cer vēlreiz vienoties ar citiem kreditoriem, atliekot maksājumus, lai tiktu galā ar ASV hedžfondu prasībām.
*Hedžfondi ir agresīvi investīciju fondi, kuri peļņas gūšanai izmanto sarežģītas ieguldījumu stratēģijas. Bieži vien hedžfondi darbojas kā slēgti privātu investīciju fondi un ir pieejami tikai turīgākajiem investoriem.
