Šī diena vēsturē

23. marts. Ziemeļvalstis 1962. gadā noslēdz Helsinku līgumu

Šī diena vēsturē

25. marts. Džons Lenons un Joko Ono sarīko akciju "Gultā mieram"

24. marts. 1976. gadā Isabella Perona Argentīnā zaude varu militārā apvērsumā

Šī diena vēsturē. Isabella Perona Argentīnā zaudē varu militārā apvērsumā

1974. gadā, aizejot mūžībā Argentīnas prezidentam Huanam Peronam, viņa sieva un viceprezidente Isabella Perona kļuva par pirmo sievieti prezidenti pasaules vēsturē. Tomēr viņas politika izrādījās neveiksmīga, un viņa zaudēja varu militārā apvērsumā 1976. gada 24. martā.

1974. gada 1. jūlijā savas šīs zemes gaitas beidza Huans Perons, domājams, iezīmīgākais līderis Argentīnas 20. gadsimta vēsturē. Viņa politiskās darbības apogejs bija pagājušā gadsimta vidū, viņam līdzās šai laikā bija viņa otrā sieva Eva Perona – leģendārā Evita, kuras prasme iekarot masu simpātijas lieliski vairoja vīra politisko kapitālu. Taču Evita pāragri mira, bet 1955. militāristu pučs piespieda Huanu Peronu pamest amatu un valsti. Viņš atgriezās tikai pašā mūža nogalē, lai vēl uz dažiem mēnešiem stātos Argentīnas priekšgalā. Arī šoreiz viņam līdzās bija spilgta sieviete – viņa trešā sieva Isabella Perona.

Tagad viņa kļuva ne vien par Argentīnas pirmo lēdiju, bet arī par viceprezidenti un pēc vīra nāves – par pirmo prezidenti sievieti pasaules vēsturē.

Tomēr Isabellai trūka tās harizmas un neatkarības, kāda, pēc visa spriežot, piemita Evitai. Savai ietekmei Isabellu bija pakļāvis galēji labējais politikānis Hosē Lopess Rega, reizēm saukts par "Buenosairesas Rasputinu". Viņu un Isabellu vienoja aizraušanās ar misticismu un ezotēriskām idejām. Vēl prezidentam dzīvam esot, Rega tika iecelts par policijas ģenerālkomisāru un saņēma prezidenta svētību militarizētas nevalstiskās organizācijas "Argentīnas Antikomunistiskā alianse" jeb "AAA" veidošanai. Pie reizes viņš bija sociālo lietu ministrs, kas deva pieeju plašiem finanšu līdzekļiem. "AAA" veidošanas mērķis bija cīņa pret teroristiskajām kreiso radikāļu grupām, kuras tiešām bija aktivizējušās, taču "AAA" uzbrukumi jau no paša sākuma vērsās pret ikvienu, ko Rega ieskatīja par režīma pretinieku. Tika uzbrukts kreisajiem studentiem un streikotājiem, iebiedēti un slepkavoti politiķi un citi aktīvisti.

Pēc Perona nāves Hosē Lopess Rega, nomināli palikdams iepriekšējā statusā, faktiski kļuva par valsts vadītāju. "AAA" upuru skaits, pēc pašu "antikomunistu" aplēsēm, jau sniedzās tūkstošos, bet ne Regas bandītu trakošana, ne arvien plašākie demokrātisko brīvību ierobežojumi nemazināja kreiso teroru.

No posteņiem tika padzīti daudzi kompetenti vadītāji, valdības ekonomiskā politika kļuva nekonsekventa, pieauga inflācija, bet mēģinājumi to apkarot ar šoka terapijas metodēm izraisīja ekonomikas stagnāciju.

Galu galā, vispārējas rūgstošas neapmierinātības situācijā, prezidente upurēja Regu, kurš īpašā sūtņa statusā tika aizsūtīts uz Spāniju. Tas gan vairs nespēja glābt Isabellas Peronas reputāciju. 1976. gada sākumā daži laikraksti jau atklāti aicināja armiju, kā dažkārt iepriekš, ieviest valstī kārtību.

1976. gada 24. marta vakarā prezidentes helikopters nogādāja viņu nevis uz rezidenci, bet gan uz aviācijas bāzi, kur viņai tika paziņots, ka varu pārņem armija, un viņa pati tiek arestēta. Pēc pieciem gadiem mājas arestā Isabellai Peronai ļāva izceļot uz Spāniju.

Nākamajā dienā pēc puča argentīnieši uzzināja, ka viņiem tagad ir Nacionālās reorganizācijas valdība ar bruņoto spēku virspavēlnieku Horhi Videlu priekšgalā.

Militārā hunta sabiedrības nomierināšanai ieviesa tādu valsts teroru, salīdzinot ar kuru Regas akcijas bija tikai ziediņi. Arī ekonomikas problēmu risināšanā armijniekiem īsti nebija ko piedāvāt. Par Videlas huntas "gulbja dziesmu" kļuva militārā avantūra, uzbrūkot Lielbritānijas Folklendu salām un ciešot kaunpilnu sakāvi. Argentīnas demokrātiskajai valdībai, kas nāca pie varas 1983. gadā, vajadzēja tikt galā ar teju desmit gadiem asiņaina valstiska terora, kura kopējais upuru skaits sniedzās desmitos tūkstošu. Kā ģenerālis Horhe Vidala, tā Hosē Lopess Rega, kuru Argentīnai izdeva Savienotās Valstis, mūžu beidza cietumā. Argentīnas tiesu instances pieprasīja arī Isabellas Peronas izdošanu, taču Spānijas tiesa atzina, ka viņas iespējamajiem nodarījumiem iestājies noilgums.

Šobrīd 93 gadus vecā dāma joprojām dzīvo Spānijā.

Šī diena vēsturē

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti