Sadaļas Sadaļas

Apsalušie labības lauki šogad zemniekiem radīs zaudējumus

Rekorda ražas šogad nebūs - tā spriež Durbes novada zemnieks Ēriks Putra. Sadzeltējušie un apsalušie labības lauki šogad zemniekiem radīs zaudējumus. Daudziem, it īpaši Zemgales pusē, nāksies pārsēt ziemas kviešus. Kurzemē situācija ir nedaudz optimistiskāka, jo vietām redzami arī zaļāki lauki. Zemnieki gaidīs vēl aptuveni nedēļu, lai saprastu, cik lielas platības būs jāpārsēj.

„Labībai dzīvība vēl ir, bet tā ir ļoti vārga. Ja būs nelabvēlīgi laika apstākļi arī turpmāk - sali vai salnas pa naktīm, pa dienu ap plus pieciem grādiem -, tad var apēst tās pašas barības vielas, kas vēl ir, jo ar saknēm šādā temperatūrā uzņemt vēl neko nevar. Graudi vienkārši aizies postā,” skaidro Durbes novada zemnieks Ēriks Putra.

Zemnieks rāda dzeltenīgi brūno labības lauku, kas drīzāk atgādina rudens noskaņu, kad sējumi ir nopļauti. Nokūstot sniegam, līdz ar citām pavasara pazīmēm Latvijas ainavā tieši labības lauki parasti iekrāsojas piesātināti zaļos toņos. Šoreiz tādas vietas ir retums. „Visvairāk cietuši kvieši, tie visvairāk arī iesēti - vairāk nekā 1000 hektāri. Rudenī viss sadīga, saceroja, bija ļoti cerīgi - skaisti lauki. Viss bija kārtībā. Tagad - brūns, dzeltens, ir lauki, kas ir sliktāki. Vēl ir cerība, ka ataugs, bet jābūt ir siltam, ne pārāk karstam pavasarim,” saka Putra.

Iemesli šādai situācijai meklējami jau rudenī. „Ziemājiem pārstāja augt sakņu sistēma un neuzņēma barības vielas jau novembra vidū, bet līdz pat janvāra vidum divus mēnešus bija silts, mitrs - augšas, lapas turpināja elpot un līdz ar to bija patērējušas savu spēku. Tad uznāca kailsals, jo sniega bija maz un šie augi neizturēja,” stāsta Vērgales apkārtnes zemnieks Jānis Cielava.  

Nopietnāka situācija ir Zemgalē, taču arī Kurzemē vietām zemniekiem nāksies pārsēt savus labības laukus.

Ar šādām situācijām parasti zemnieki rēķinās un sagatavo sēklas pārsēšanai, taču ne visi to ir izdarījuši, spriež Jānis Cielava, tāpēc graudi sējai tiek iepirkti  ārzemēs. Nākamnedēļ gaidāma lielāka skaidrība, cik lieli būs zaudējumi zemniekiem. „Protams, ka šobrīd var redzēt, kur jau ir pilnīgi beigts. Ir vietas, kur jāšaubās. Tāpat ir vietas, kur jau tagad ir redzams, ka viss būs kārtībā,” norāda Cielava.

Zemnieks Ēriks Putra ir lakonisks, sakot, ka šogad uz rekorda ražām nav ko cerēt.

Labāk uz lauku katru dienu neiet, jo skatīties uz izpostīto darbu ir smagi, atzīst zemnieks Jānis Cielava.

 „Tas stress, ko cilvēks pārdzīvo, redzot sava darba sabojāšanos, ir lielāks, - tas cilvēks var nesagaidīt pavasari, tas augs vēl varbūt sagaidīs...” saka Cielava.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt