Rīta Panorāma

Lielkoncertu cikls «Latvijas gredzens» sagaida «Vidzemes gredzenu»

Rīta Panorāma

Intervija ar dziedātāju The Ludvig

Intervija ar VID ģenerāldirektori Ilzi Cīruli

«Aplokšņu algu» maksāšanā pieķertie «Tokyo City» nodokļos samaksājuši divreiz vairāk

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi "Tokyo City", kurus Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pieķēra "aplokšņu algu" maksāšanā, 2017. gada pēdējā ceturksnī nodokļos samaksājuši divreiz vairāk, salīdzinot ar pirmajā ceturksnī nodokļos samaksāto summu. To LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

“Tokyo City”

“Tokyo City” pie Vērmanes dārza.
Apsaimnieko “Resto Court”. Tā īpašnieks firma “Primavera” Sanktpēterburgā, pieder Aleksandram Kazakovam (90%)  un Sergejam Simarjovam (10%).

Pērn “Resto Court” apgrozījums - 2,9 miljoni eiro, 2015.gadā – 2,7 miljoni, divu gadu laikā peļņa tuvu 600 000 eiro.

“Tokyo City” Baronā ielā
Apsaimnieko “Restograd”.  Tā īpašnieks Krievijas uzņēmums “Dogma”, kuras 90% pieder Sergejam Mihailovičam, bet 10% - Sergejam Simarjovam.

“Restograd” apgrozījums 2016.gadā bija 2,5 miljoni eiro, 2015.gadā – 2,3 miljoni, bet divu gadu peļņa aptuveni 200 000 eiro.

“Tokyo City” Krāmu ielā un “Tokyo City” Jūrmalā, Jomas ielā
Apsaimnieko “Stollons”. Tas  pieder Krievijas uzņēmumam “Pioner”, 100% īpašnieks - Igors Verhs.

“Stollons” apgrozījums pērn bijis 3 miljoni eiro, pirms tam 2,7 miljoni. Divu gadu peļņa – vairāk nekā 500 000 eiro.

Jautāta, vai VID ir pārliecība, ka pēc atklātajām aplokšņu algām "Tokyo City" tagad strādā atbilstoši prasībām, dienesta vadītāja teica, ka "Tokyo City" ir vieni no uzņēmumiem, kas joprojām ir VID pastiprinātas uzraudzības lokā.

 

Vienlaikus Cīrule minēja, ka visi trīs uzņēmumi "Tokyo City" pērn pēdējā ceturksnī valsts budžetā nodokļos iemaksājuši divreiz vairāk, ja salīdzina ar ēdināšanas uzņēmumu pērn pirmajā ceturksnī samaksātajiem nodokļiem.

VID vadītāja LTV raidījumā neminēja, cik daudz uzņēmumi samaksājuši nodokļos. Vēlāk dienesta pārstāvji LSM skaidroja, ka šī ir komercinformācija, ko drīkst izpaust tikai gadījumos, kad nodokļu maksātāji tam devuši akceptu.

Taujāta, vai VID būtu pievērsies "Tokyo City", ja tos nebūtu izgaismojis LTV "Aizliegtais paņēmiens", Cīrule sacīja: "Mēs strādātu ar šo uzņēmumu, bet mums būtu daudz grūtāk.

Jo šeit "Aizliegtā paņēmiena" devums bija arī visas sabiedrības uzmanības pievēršana šai problēmai - ka mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi pret to, ka tik lielā apmērā tiek maksātas aplokšņu algas."

VID vadītāja pieļāva, ka "Aizliegtā paņēmiena" eksperiments, izgaismojot aplokšņu algu problēmu sabiedriskās ēdināšanas nozarē, daļēji palīdzēja VID sakārtot sadarbību ar nozares sabiedriskajām organizācijām. Līdz šim nozarē bija viena asociācija - Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, bet pērn beigās izveidota Latvijas Restorānu biedrība.

"Kopā ar šīm abām organizācijām mēs strādājam pie tā, kā vispār varētu sakārtot šo sabiedriskās ēdināšanas nozari," teica VID ģenerāldirektore. Viņa atzina, ka "aplokšņu algas" arvien ir izplatīta problēma, tāpēc jādomā par dažādiem iespējamiem risinājumiem.

"Iespējams, tas ir samazinātais PVN ēdināšanas nozarē. Iespējams, tas ir kaut kāds nodoklis no galdiņa, kā tas notiek citās valstīs. Iespējams, mums jāatvieglo viesmīļu pieņemšana darbā uz laiku, teiksim, kādu banketu apkalpošanai, kas pašlaik ir ļoti sarežģīta procedūra," teica Cīrule.

Pēc viņas teiktā, VID šajā gadā prioritāri uzraugāmās jomas īpaši nemainīsies. Tās, tāpat kā iepriekšējā gadā, vismaz gada sākumā būs sabiedriskā ēdināšana, būvniecība, auto tirdzniecība, apsardze un drošība.

Vai pēkšņa "Tokyo City" sasparošanās nodokļus tomēr maksāt vairāk varētu mīkstināt uzņēmuma atbildību likuma priekšā, pagaidām pāragri teikt. Kriminālprocess vēl turpinās.

Pašā “Tokyo City” restorānu tīklā pirmdien uz Latvijas Televīzijas e-pasta vēstuli neviens tā arī neatbildēja.  

Bet pēc publiskās ažiotāžas un kriminālprocesa ierosināšanas notika strukturālas izmaiņas restorānu tīklu pārvaldībā, un “Lursoft” dati liecina, ka pērnā gada oktobrī ir nodibināts SIA ar tādu pašu nosaukumu kā restorāni – “Tokyo city”, kam nodota vismaz daļa citu ar restorāniem saistīto pārējo uzņēmumu funkcijas. Kādi tam ir mērķi pagaidām nav skaidrs. Strukturālās izmaiņas esot arī Valsts ieņēmumu dienesta redzeslokā.

Jau ziņots, ka pērn LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnāliste vairākus mēnešus strādāja restorānā par trauku mazgātāju un varēja dokumentēt, kā notiek aplokšņu algu izmaksa un kas to nosaka. Aizdomās par aplokšņu algām restorānā «Tokyo City» tika sākts kriminālprocess.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta reida, kura laikā „Tokyo City” turpināja maksāt aplokšņu algas, Barona ielas restorāna direktore Dace Gaspažiņa-Korecka darbiniekiem skaidroja, ka tagad viņi visu algu saņems oficiāli uz kartes.

Par visām nostrādātajām stundām darba devējs maksās arī sociālo nodokli, tātad darbiniekiem būs lielākas sociālās garantijas. Taču maksās nevis par reāli nostrādātajām stundām, bet gan minimālo algu un prēmijas. Nebūs nekādas papildu samaksas par virsstundām, par nakts stundām vai arī par darbu svētkos, jo visas stundas apmaksās pēc viena tarifa. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti