Oficiālie dati gan pagaidām ir apkopoti tikai par trīs ceturkšņiem, bet provizoriski var teikt, ka pērn ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 12%.
Šīrava atzina, ka aizvien Latviju visvairāk apmeklē Krievijas tūristi, bet pagājušais gads pierādīja, ka Latvija kļūst par aizvien iecienītāku galamērķi arī tūristiem no rietumvalstīm, pieredzēta liela interese no Vācijas, Skandināvijas valstīm, arī no Igaunijas un Lietuvas.
Viņa stāstīja, ka pērn aptuveni 300 000 tūristu bija no Krievijas un var sagaidīt, ka šogad Krievijas tūristu būs mazāk. Taču aģentūra nepārtrauc aktivitātes Krievijas tirgū, tai pašā laikā arī meklē jaunus tirgus, lai nozarei kompensētu Krievijas tūristu iztrūkumu.
Liels potenciāls ir darboties Vācijā, Lielbritānijā, Polijā, Austrijā, savukārt ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas plāno piesaistīt tūristus no Ķīnas, Japānas, ASV, „liels akcents uz tūrisma tirgus ģeogrāfijas paplašināšanu”, stāstīja Šīrava.
Arī Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekle Vita Jermoloviča Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” atzina, ka bažas par Krievijas tūristu skaita samazināšanos ir, bet šajā tirgū ir labas iestrādes un šo darbu plānots turpināt, gan piedaloties izstādēs, gan strādājot ar Krievijas medijiem.
Tāpat Rīgas birojs plāno strādāt arī pie jaunajiem tirgiem, kas varētu būt Baltkrievija, Nīderlande, Lielbritānija un citas valstis.
„Krīze nav pirmā, domāju, ka mēs izturēsim,” optimistiski piebilda Jermoloviča.
Savukārt biedrības „Lauku ceļotājs” vadītāja Asnāte Ziemele atzina, ka aizvadītais gads lauku tūrisma nozarei bija ļoti labs, ko galvenokārt nodrošināja Latvijas iedzīvotāji. Viņa gan atzina, ka ārvalstnieki vairāk tērē, pavada ilgāku laiku laukos, izmanto vairāk pakalpojumu.
Arī lauku tūrisma mītņu saimnieki ir bažīgi par nākamo gadu, jo pērn no visiem ārvalstu tūristiem lielākā daļa bija tieši no Krievijas.
