Atbalsts četrās grupās
Balstoties uz Finanšu ministrijas (FM) informāciju, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens" skaidroja, kur šī nauda nonākusi, un izcēla četras lielas grupas.
-
244 miljoni eiro, nodokļu brīvdienām uzņēmējiem.
Proti, ja kāds komersants tiek atzīts par cietušo krīzē – un tam ir savi kritēriji – viņam ir iespēja atlikt nodokļu nomaksu, bet, lai valsts maks līdz ar to nekļūtu plānāks, šo summu viņa vietā maksā no Covid-19 krīzes naudas. Atliktie nodokļi gan nekur neizgaist, uzņēmējiem pēc tam tie vienalga būs jāsamaksā, un var teikt, ka valsts šo naudu atgūs, ja vien uzņēmums nebankrotēs.
Un nodokļu brīvdienas šogad izmantojuši aptuveni 800 komersantu, kopā ar pagājušo gadu – 4500.
- 130 miljoni eiro izmaksāti dīkstāves pabalstiem un darba algu subsīdijām.
Arī šī pabalsta gadījumā ir precīzi kritēriji, kuri uzņēmēji uz to var pretendēt. Taču pati nauda jau nonāk uzņēmuma darbiniekiem. Dīkstāves pabalsta gadījumā, ja par darbinieku ir veiktas visas sociālās iemaksas, dīkstāves pabalsta griesti ir 1000 eiro, savukārt algu subsīdijām 500 eiro par vienu darbinieku. Šobrīd dīkstāves pabalstus saņēmuši aptuveni 40 000 cilvēku, savukārt piemaksu pie algas no valsts saņem aptuveni 13 000 cilvēku.
- 300 miljoni eiro – īpaši finanšu instrumenti, piemēram, valsts aizdevumi uzņēmējiem, apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī valsts garantijas banku kredītu brīvdienām un eksportējošiem uzņēmumiem.
Šī nauda plūst caur valsts izveidotu finanšu struktūru "Altum". Un, līdzīgi kā ar nodokļu brīvdienām, arī šajā gadījumā var teikt, šī nauda nav gluži iztērēta, bet aizdota vai rezervēta garantijām. Un, ja būs kam to atdot, tā atgriezīsies valsts budžetā. Apgrozāmo līdzekļu aizdevumus izmantojuši aptuveni 500 uzņēmumi, savukārt galvojumos kredītu brīvdienām ap 200 darījumu.
- 632 miljoni eiro, lielākā grupa. Atbalsts jau konkrētām nozarēm caur nozaru ministrijām. Atšķirībā no iepriekšējām trim grupām šeit ministriju pieejas šai krīzes naudai ir visai atšķirīgas, secinājis "Aizliegtais paņēmiens".
Cik daudz ministrijām?
Visvairāk no šīs naudas ticis Satiksmes ministrijai (SM) un satiksmes jomai – kopā 408 miljoni eiro. 250 miljoni eiro no tiem – ieguldījumi aviosabiedrībā "airBaltic", un, lai arī summa liela, ir skaidrs – aviosatiksme šobrīd cieš no ierobežojumiem, kas tieši saistīti ar Covid-19 krīzi.
Aptuveni 10 miljoni līdzīgi tērēti arī papildus dotācijām starppilsētu sabiedriskajam transportam, jo krīzes laikā drīkst pārvadāt tikai 50% pasažieru un valsts šo kritumu kompensē.
Bet 60 miljonu eiro liels atbalsts ticis, piemēram, valsts uzņēmumam "Latvijas dzelzceļš", lai arī šī uzņēmuma problēmas ar kravu pārvadājumiem jau sākās krietni pirms Covid-19 krīzes.
Un vēl Covid-19 vārdā 75 miljoni eiro tikuši arī valsts uzņēmumam "Latvijas Valsts ceļi", proti, papildu nauda dažādiem ceļu remontiem. No vienas puses, ceļi nekad nebūs gatavi un ekonomiku krīzes laikā der sildīt, bet, no otras puses – vai valdībai ir Covid-19 krīzes investīciju plāns ekonomikā ar jau izvērtētām prioritātēm? LTV raidījums tādu neatrada.
Otra lielākā summa Veselības ministrija –133 miljoni eiro. Te piemaksas mediķiem par papildu darbu krīzes apstākļos, papildus aprīkojuma iegāde slimnīcās, arī aizsardzības līdzekļu iepirkumi. Savukārt lielākā summa – aptuveni 30 miljoni eiro – par Covid-19 testiem. Šogad nāks klāt vēl vakcīnas un Vakcinācijas birojs, kas pērn vēl nebija.
Seko Izglītības un zinātnes ministrija ar kopumā 22 miljoniem eiro. No tiem aptuveni pieci miljoni tērēti tehnoloģijām, lai skolās nodrošinātu attālinātās mācības, pieci miljoni eiro tērēti arī sporta centru atbalstam, kas krīzes dēļ nevarēja uzņemt tik daudz apmeklētāju. Vēl pieci miljoni eiro dažādiem pētniecības projektiem par un ap Covid-19.
Pērn septembrī valdība piešķīrusi papildu 10 miljonus eiro vēl dažādiem pētījumiem, un šoreiz ne par Covid-19, bet vispār – zinātnes un pētniecības stiprināšanai.
2020. gadā apstiprināti jau vairāk nekā 30 šādi projekti, ko iesnieguši dažādi zinātnes institūti un Latvijas augstskolas, un katra cena – 100 000 eiro. Citu starpā plānots pētījums "Radošās industrijas mazajās pilsētās: potenciāls un devumi ilgtspējai", "Etnisko grupu izvietojuma iezīmes Latvijas lielajās pilsētās", "Kordiriģentu vokālās slodzes noteikšana balss ergonomikas kontekstā", "Saprast teroru – fenomenoloģiski hermeneitiskā metodoloģija terorisma pētniecībai".
Kultūras ministrijai – 21 miljons eiro. Lielākā atbalsta summa no tiem – apmēram seši miljoni eiro – teātriem, kuru darbība bija ierobežota, 3 miljoni muzejiem un bibliotēkām kas arī bija daļēji slēgti. Tad vēl divi miljoni radošo personu īpašai nodarbināšanas programmai, no kuriem daudzi krīzes laikā citur strādāt nevarēja. Vēl 2,5 miljoni kompensācijām dažādu kultūras pasākumu rīkotājiem, kuriem pasākumi krīzes dēļ bijuši atcelti.
Bet tad, LTV raidījuma vērtējumā, sākas jau ļoti radoši Covid-19 naudas tēriņi. Piemēram, mākslas darbu un grāmatu iepirkumi, kopā aptuveni viens miljons. Nacionālajam arhīvam jauna IT sistēma pa 300 000 eiro, līdz galu galā Covid-19 nauda pārtop arī par dažādu remontu naudu.
Pusmiljons eiro Brīvdabas muzeja apkures sistēmas atjaunošanai un ēku restaurācijai, 600 000 eiro, piemēram, Leļļu teātra būvkonstrukciju stiprināšanai, vēl divarpus miljoni – Valmieras teātra siltināšanai.
Kultūras ministrija paskaidroja – tās ir investīcijas kultūras infrastruktūrā.
"Aizliegtais paņēmiens'' lēsa, ka varbūt tā ietvaros Iekšlietu ministrija beidzot varētu atjaunot noplukušos un pazemojošos policijas iecirkņus, bet – nē, plāna nav, un, piemēram, Iekšlietu ministrijai šajā krīzes laikā pietiek tikai ar piemaksām policistiem par papildu darbu.
Zemkopības ministrijai 38 miljoni eiro. Absolūti lielākā daļa no tiem – 29 miljoni eiro – atbalsts lauksaimniekiem un konkrēti par piena govīm. Zīmīgākais ir tas, ka,
atšķirībā no citām jomām, kurās uz pabalstu var pretendēt, ja ienākumu kritums krīzes laikā ir vismaz 20%–30%, govju gadījumā pietiek ar 5% kritumu un atbalsts ir rokā jeb zemniekiem ciešanu slieksnis ir daudzkārt zemāks nekā pārējā valstī.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") to iepriekš skaidroja: "Zemkopības nozare, kā mēs zinām, ir viena no mūsu spējīgām eksportnozarēm. Un mūsu eksports šobrīd ir tas, kas velk mūsu valsti uz priekšu."
"Aizliegtais paņēmiens" secināja, ka attiecībā uz atbalstu uzņēmējiem ir striktas un stingras prasības, un smalko prasību dēļ daudziem atbalsts tiek arī atteikts, bet tajā pašā laikā par ministriju Covid-19 naudas tēriņiem dažbrīd var teikt: "Sveika, Gauja, plūsti plaši" jeb, ja nauda ir, tad, kur to iztērēt, atradīsim, un plāni, kritēriji un prioritātes, izskatās, šeit ir liekas.
