Laiku pa laikam vilki un saimnieku nepieskatīti suņi nodara lielus zaudējumus aitu audzētājiem, uzbrūkot aitu ganāmpulkiem. Viens no pēdējiem gadījumiem bija Raunas novadā, kur suņi nokoda vairāk nekā 20 aitas. Šultheiss uzskata, ka ganāmpulku var pasargāt, iegādājoties Pireneju kalnu suņus.
Pirms četriem gadiem Amatas novada “Jaunciema jēros” vilki nokoda 23 aitas. Domājot par dzīvnieku drošību, saimnieks Joahims Šultheiss Vācijā iegādājās divus Pireneju kalnu suņus. Tie jau vairākus simtus gadu citviet pasaulē tiek izmantoti kā ganāmpulku sargi, kas dzīvo kopā ar aitām un tās aizsargā.
“Suns dzemdē pie aitām un nomirst pie aitām. Viņš visu mūžu tikai ar aitām dzīvo kopā. Ļoti maz kontakta ar cilvēkiem. Saimnieks tam sunim nav, viņš tikai akceptē to cilvēku, kas nes barību,” stāsta Joahims Šultheiss.
Cilvēka komandas Pireneju kalnu suņi nesaprot. Viņi piedzimst aitu ganāmpulkā, un šo dzīvnieku barā jūtas kā ģimenē, turklāt sargsuņa instinkti viņiem jau ir gēnos.
Saimnieks arī uzsver - šie suņi jāņem pāros, jo gadījumā, ja ganāmpulkam tuvojas svešinieks, viens to dzen prom, bet otrs tikmēr sargā aitas. Pireneju kalnu suns Eiropā maksā aptuveni 1300 eiro, un saimnieks uzskata – šāda investīcija aitkopjiem atmaksājas un ir labs risinājums, kā aizsargāt ganāmpulku.
“Latvijā mums ir vilki un klejojošie suņi. Nevajag gaidīt, kas notiks, bet pašam kaut ko vajag darīt. Un tad vajag investēt. Raunā 24 aitas nokostas - ja kāds rēķinātu zaudējumus, būtu tas suns jau trīsreiz apmaksāts,” uzskata Šultheiss.
Arī Latvijas aitu audzētāju asociācijā piekrīt, ka sargsuņi ir viens no risinājumiem ganāmpulka drošībai. Tomēr ne visiem saimniekiem ir līdzekļi, lai šos suņus iegādātos, turklāt arī labi žogi ne vienmēr pasargā no plēsēju uzbrukuma. Tādēļ asociācijā pieļauj, ka reālākais risinājums būtu dzīvnieku apdrošināšana.
Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Ginters uzskata, ka “valsts līmenī būtu jādomā, kā veidot tādu vidi, lai apdrošinātājiem būtu interese aitas apdrošināt”.
“Latvijā tas ir smags jautājums. Saimniekam ir vieglāk paņemt lielos suņus. Ir dažādi – ir, kas dzīvniekus vispār nelaiž ārā no kūts, kas varbūt nav pareizi. Manā skatījumā vienkāršāk būtu segt zaudējumus ar apdrošinātāju palīdzību,” norāda Ginters.
Asociācijā arī piebilst – lai gan aitkopjiem ganāmpulku teorētiski ir iespējams apdrošināt, tā nav apdrošināšanas kompāniju prioritāte un to piedāvātie nosacījumi aitkopjiem ir neizdevīgi.
