Kad tiek svinēti lieli godi, visticamāk, tikai retais tos iedomātos atzīmēt ar turku dzirkstošo vīnu. Taču Vinkaras vīns, ko ražo no vietējās Turcijas vīnogu šķirnes, kura gandrīz pilnībā izzuda aizvadītā gadsimta astoņdesmitajos gados, 2020. gadā Francijā notikušajā konkursā tika atzīts par labāko dzirkstošo vīnu pasaulē.
Vīndarības pasniedzējs Namik Kemal universitātē Buraks Demirels sacīja, ka vietējo vīnogu šķirņu atkārtota atklāšana pēdējā laikā ir palīdzējusi veicināt Turcijas sausā un dzirkstošā vīna panākumus.
"Universitātes un vīnkopji Turcijā veic neparastu darbu. Viņi ir apzinājuši vairāk nekā 800 vietējo vīnogu šķirņu," viņš teica. "Tas ir milzīgs potenciāls, ko Turcija gadiem ilgi ir nepietiekami izmantojusi. Šodien mēs esam liecinieki tā atmodai."
Neraugoties uz augošo pieprasījumu, pērn no Turcijas eksportēti vien 30 tūkstoši litru dzirkstošā vīna. Taču Turcijā tiek audzēts milzīgs vīnogu daudzums, un tā ir sestā lielākā vīnogu audzētāja pasaulē.
"Tikai četri procenti no šīs ražas ir paredzēti vīndarībai," Turcijas medijiem sacīja Vīna ražotāju asociācijas prezidents Ali Basmans. "Mēs esam tālu no sava potenciāla izmantošanas."
Aizvadītā gadsimta astoņdesmitajos gados no vīnogām darīta vīna tradīcijas Turcijā bija teju pilnībā izzudušas, taču, pateicoties vīnkopju un arī pētnieku smagajam darbam, tās atdzimušas ar jaunu jaudu.
Vinkara bija pirmā Turcijas vīna darītava, kas 2009. gadā sāka ražot dzirkstošo vīnu no vīnogulājiem, kas izaudzēti nelielā Kalečikas pilsētas apkārtnē, izmantojot tradicionālo šampanieša metodi.
"Mēs ļoti ātri izpārdodam visus produktus. Mēs nespējam apmierināt augošo pieprasījumu, jo īpaši tuvojoties Jaungada svinībām," stāstīja netālu no Ankaras esošās Vinkara vīna darītavas pārstāvis Kandas Misirs.
Dzirkstošais vīns no šīs vīndarītavas ir gauži līdzīgs Elzasas reģiona smalkajiem krēmantiem.
To gatavo no Kalečikas melnajām vīnogām, kas tiek dēvētas arī par "turku pinot noir".
Misirs sākotnēji bijis skeptisks pret ideju, ka turku dzirkstošais vīns varētu konkurēt ar šampanieti. Viņš uzskata, ka šī dzēriena panākumi ir saistīti ar tā kvalitāti, jo vīnogas, kas tiek izmantotas vīna ražošanā, tiek vāktas ar rokām.
Kopš tā laika Vinkarai sekojušas arī citas un ražošanas apjoms ir strauji pieaudzis.
Neraugoties uz Turcijas valdības noteiktajiem smagajiem nodokļiem, kas cilvēkus no grādīgo dzērienu malkošanas attur, turki ražo arvien vairāk sauso baltvīnu, un pēdējo 15 gadu laikā ražošana ir trīskāršojusies, bet dzirkstošā vīna ražošanas apjomi palielinājušies pat piecas reizes.
Neraugoties uz grūtībām, Vīndarības pasniedzējs Buraks Demirels ir pārliecināts, ka Turcijas dzirkstošo un sauso vīnu nākotne ir ļoti perspektīva.
"Turcijā ir jauna Turcijas ražotāju un vīnziņu paaudze, kas veic daudz pētījumu un ir jaunāko sasniegumu priekšgalā," viņš teica.
Arī vīna eksperts Andrea Lemjē, kurš jau 11 gadus dzīvo Stambulā, sacīja, ka Turcijas dzirkstošajam vīnam vēl nav tāda prestiža kā Francijas un Itālijas konkurentiem, taču piemīt tiem raksturīgā kvalitāte.
