Latvijas mazumtirdzniecībā konkurence nedarbojas, ja jau var atļauties tādiem produktiem kā putraimi un grūbas likt uzcenojumu 300% plus PVN – apmēram tā pirms vairākām dienām izteicās zemkopības ministrs Šmits. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija šādu informāciju uzskata par maldinošu – piecenojums esot vidēji 24–27%, pauda asociācijas vadītājs Noris Krūzītis:
"Tas ir vidējais, bet Šmita kungs runā par viena produkta [uzcenojumu]. Parasti, skatoties uz vienu produktu,
tie uzcenojumi var būt dažādi, bet šajā gadījumā, minot, ka tas ir attiecināms uz visām pirmās nepieciešamības precēm, vispārinot un arī nosaucot 300 [%] – mums tādas informācijas nav. Tas, manuprāt, maldina sabiedrību."
Ministrs no saviem vārdiem atteikties negrasās, jo viņa rīcībā esot informācija, kas to apstiprina. Tā gan neesot publiskojama, un pirms uzcenojumu apmērus atklāt neesot gatava pati Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija.
"Man ir tikai viens jautājums, vai es esmu pareizi sapratis viņu aicinājumu, jo līdz šim visi ražotāji labprāt būtu atvēruši savas cenas, lai varētu salīdzināt ar [veikala] plaukta cenām, bet šo atvēršanu traucēja komerclīgums starp tirgotāju un ražotāju, kas neļāva šīs cenas no tirgotāja puses atvērt.
Man ir ļoti daudzas cenas, kā saka, uz galda, bet es negribu uzlikt uz sitiena nevienu no Latvijas pārtikas ražotājiem," sacīja Šmits.
Pārtikas Tirgotāju asociācijas vadītājs Noris Krūzītis iebilda, ka veikala uzcenojums esot ļoti atšķirīgs dažādās preču grupās un varot tikt izmantots kā instruments, lai cenas izlīdzinātu. Šādi iegūto naudu arī nevarot uzskatīt par tīro peļņu, jo arī veikaliem ir dažādi izdevumi – jāmaksā darbiniekiem algas, jānorēķinās par apsardzi, par elektroenerģiju.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure gan drīzāk piebalsoja viedoklim, ka veikalu uzcenojums ir milzīgs:
"20 lielāko [Latvijas pārtikas] ražotāju peļņa ir mazāka nekā viena tirgotāja peļņa absolūtos ciparos. To mēs esam apmēram aprēķinājuši, tāpēc runāt procentuāli – tas nav nekas, tā ir vienkārši maldināšana, ka [piecenojums] tur varbūt tikai pusotrs, divi procenti. Mēs esam strādājuši mīnusā ilgus gadus arī."
Vaicāta par ražotāja cenu atklāšanu, Šure pauda, ka par to varētu runāt tikai tie uzņēmumi, kuri lielāko daļu saražotā eksportē, jo atrašanās Latvijas tirgū tiem nav izšķirīga. Pārējie klusēšot, bet, pēc Pārtikas uzņēmumu federācijas datiem, piecenojums ir lielāks nekā Krūzīša nosauktais vidējais:
"Piecenojums svārstās no 30% līdz 90, 100%, mazāku mēs, godīgi sakot, nezinām. Mēs nerunājam par vienu vai diviem [produktiem], kuriem varētu būt arī 300 [% piecenojums] akciju laikā,
ja nostrādā cilvēciskais faktors un laikus ražotājs dod akcijas cenu, bet uz plaukta viņa neparādās, parādās ar novēlošanos vai vēlāk. Bez šaubām, ka tie 300% arī var parādīties."
Izskanējuši dažādi priekšlikumi par to, kā mazināt tirgotāju apetīti, piemēram, nosakot piecenojuma griestus, taču ilggadējā Konkurences padomes vadītāja, tagadējā Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie") aizrādīja, ka iejaukšanās brīvajā tirgū ar dažādiem regulējumiem var izraisīt arī nevēlamas sekas:
"Mums ir piemērs ar regulēšanu, kaut vai tā pati farmācija, kompensējamie medikamenti, bet mēs Konkurences padomē veicām tirgus izpēti un konstatējām, ka piecenojuma metodika ir radījusi to, ka mums ir dārgākie, daudz dārgākie medikamenti Baltijā."
Cenu regulācija nav efektīvs veids – tā parasti cenu paaugstina, norādīja Ābrama, tomēr tā jāizmanto, ja runa ir par vienīgo produktu tirgū – kādām izejvielām vai kā ar elektrību agrāk, kad šajā tirgū nebija konkurences. Ierobežojot piecenojumu pārtikai, tirgotāji netieši tiktu mudināti vēl vairāk iepirkt vislētāko, nevis Latvijas preci.
KONTEKSTS:
Zemkopības ministrs rosinājis slēgt lielveikalu durvis svētdienās. Viņaprāt, tas ir viens no veidiem, kas varētu apturēt pārtikas cenu kāpumu. Tas mudināšot uz lielāku zemākās cenas cīņu darbdienās un svētdienās ļaus nopelnīt mazajiem, vietējiem uzņēmumiem, uzskata ministrs.
Šmits pieļāvis arī atsevišķas institūcijas – īpaša regulatora – izveidi pārtikas cenu uzraudzībai Latvijas mazumtirdzniecības sektorā.
