Panorāma

Jelgavā tiesā sievieti par zirga novārdzināšanu

Panorāma

Panorāma

ZM rosinās slēgt lielveikalus svētdienās

Zemkopības ministrija gatavo plānu lielveikalu slēgšanai svētdienās

Pārtikas cenu kāpums ir jāaptur, un viens no veidiem, kā to varētu panākt, ir slēgt lielveikalu durvis svētdienās, šādu rīcības plānu gatavo Zemkopības ministrija. Tas mudināšot uz lielāku zemākās cenas cīņu darbdienās un svētdienās ļaus nopelnīt mazajiem, vietējiem uzņēmumiem, uzskata ministrs.  

Pārtikas cenas aug, un, salīdzinot ar pagājušo gadu, kāpums pārsniedz jau 20%. Pēdējos mēnešos cenas turpina kāpt, lai gan tirgus pētnieki bija paredzējuši kritumu. To savos pirkuma čekos pamana arī pircēji.

Mediķe Tatjana piekrīt: "Es domāju, ka katru nedēļu cenas pieaug. Nedēļu tu neesi, kaut kur izbraucis esi. Atgriežoties atpakaļ, to visu var manīt. Tikai atlaižu dienās ir lētāk, bet cenas ļoti pieaug."

Emīls, kurš strādā loģistikā, sprieda, ka tagad "mazliet vairāk jāpiedomā, ko pērk. Nevar tik brīvi kā Covid-19 laikos. Vairāk jāseko līdzi, ko pērk".

Risinājumu meklē Zemkopības ministrija, un tās piedāvājums ir aizliegt lielo veikalu darbību svētdienās.

Ministra vērtējumā tas mudinās uz lielāku konkurenci par zemāko cenu darbdienās un brīvdienās ļaus nopelnīt mazajiem tirgotājiem. Ministrija likumprojektu ir jau gandrīz pabeigusi.

 "Nesen redzēju vienam lielam ražotājam Latvijā 300% + PVN uzcenojumu. Faktiski 321%. Produktu grupā, kas ir ne dārga produktu grupa," situāciju valdības sēdē raksturoja zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts").

Ja lielveikali svētdienās nestrādātu, "svētdiena būtu atstāta maziem tirgiem, lai lielais mazumtirgotājs pie sevis dabūtu klientu sestdienā" ar zemākām cenām, ieceri pamatoja ministrs.

Tagad vien jautājums, vai to virzīs tagad, līdz Jāņiem, vai pēc Saeimas atvaļinājuma – rudenī.

Ministrs nešaubās, ka diskusijas būs plašas, bet viņa vērtējumā šādu plānu varētu atbalstīt arī Finanšu ministrija.

Pašreizējā situācija nav normāla, norādīja arī Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe. Viss liecinot par to, ka cenām būtu jāsamazinās.

"Pēc manām domām, pārtikas cenas mazinās, bet mazāk, nekā tām vajadzētu mazināties. Un dažām pat ir augušas," norādīja Gulbe.

Viņa pauda, ka visā Eiropā samazinājušies pārdošanas apjomi. Arī tam vajadzētu samazināt cenas. Bet pētnieces vērtējumā Latvijā ir divi galvenie iemesli, kāpēc cenu kritumu pašlaik neizjūtam. Viens no tiem – konkurences trūkums. Mazumtirgotāja "Lidl" ienākšana tirgū palīdzēja, bet ne pietiekami.

Pircēji aizvien meklē akcijas preces, daļa sākusi veikalus apmeklēt biežāk

Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, ir samazinājies par 3,1 procentu. Un tas ir straujāks kritums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji. Tādu ainu rāda nule publicētie statistikas biroja "Eurostat" dati par 24 bloka dalībvalstīm. Ir gan valstis, kur pircēji kļuvuši vēl kūtrāki nekā Latvijā.  

Pircēji aizvien meklē akcijas preces, daļa sākusi veikalus apmeklēt biežāk
00:00 / 03:45
Lejuplādēt

Lielākajā daļā jeb 19 Eiropas Savienības valstīs mazumtirdzniecības apmērs aprīlī salīdzinājumā ar situāciju pirms gada ir samazinājies. Visstraujākais kritums ir Ungārijā, kur veikalos pārdošanas apjomi sarukuši par gandrīz 13 procentiem. Bet, piemēram, Igaunijā un Slovākijā aprīlī veikalos atstāts par desmito daļu mazāk naudas nekā pirms gada. Tikmēr Kiprā, Spānijā, Luksemburgā un vēl pāris valstīs pavasarī novērots mazumtirdzniecības kāpums.

Lielveikalu tīkla "Maxima Latvija" pārstāve Laura Bagātā atklāja, ka

cilvēki veikalos arvien meklē akcijas preces, turklāt tādas, ko var ilgāk uzglabāt – ar domu nopirkt šodien, bet lietot vēlāk.

Audzis pieprasījums pēc produktiem ar atlaidēm kategorijās saldētās zivis, zivju produkti, saldējums, pieprasījums pēc īpašiem piedāvājumiem dārzeņiem, sausajai bakalejai pieauga par 30%.

 Veikalu tīkla "Lats" vadītājs Raimonds Okmanis intervijā TV24 neslēpa, ka cenu kāpuma dēļ pircēju ir kļuvis mazāk, tie veikalus apmeklē retāk, bet iztērē apmēram tādas pašas summas kā pirms gada, tikai par mazāk precēm, jo tās kļuvušas dārgākas.

Tikmēr "Rimi Latvia" pārstāve Inga Bite pauda, ka jau kopš pērnā gada vidus un jo sevišķi rudens, kad priekšā bija dārga apkures sezona, pircēji ir kļuvuši īpaši apdomīgi.

Tagad gan uz veikalu dodas biežāk, taču meklē akcijas preces un grozā retāk liek īpašus gardumus, piemēram, izmeklētus sierus vai saldumus.

Viņa stāstīja, ka ir novērota tendence, ka pircēji rūpīgāk plāno pirkumus, skatās, kādu summu gatavi atvēlēt iepirkumiem, un preču skaits pirkumu grozā nedaudz samazinās. Novērots arī, ka pircēji gatavi atvēlēt mazāku summu vienam pirkumam.

Līdz ar pērn piedzīvoto cenu kāpumu auga arī tirgotāju apgrozījums. Piemēram, lielāko veikalu ķēžu – "Rimi" un "Maxima" – īpašnieki Latvijā apgrozīja pa vienam miljardam eiro, bet peļņā paturēja katrs apmēram trīsdesmit miljonus eiro. Peļņas rādītāji gan pērn kritušies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti