Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis pēc šīsdienas ministru sanāksmes lika noprast, ka Krievijas lēmums pārtraukt Ukrainas graudu transportēšanu pa Melno jūru varētu kalpot par pamatu jauniem Ukrainas graudu importa ierobežojumiem pierobežas valstīs. Esošo ierobežojumu pagarināšana varētu būt juridiski sarežģīta.
Kā zināms, Polija un vēl četras valstis, kas robežojas ar Ukrainu, vēlas vismaz līdz gada beigām pagarināt aizliegumu tirgot Ukrainas graudus, kukurūzu, kā arī rapša un saulespuķu sēklas savā teritorijā.
Šos produktus drīkst tikai vest tranzītā. Minētās valstis vēlas pagarināt aizliegumu un palielināt aizliegto produktu sarakstu, iekļaujot tajos arī ogas. ES komisārs Vojcehovskis netieši pieļāva šādu iespēju.
Savukārt Ukraina ir kategoriski pret šāda aizlieguma pagarināšanu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka jebkāda ierobežojumu pagarināšana būtu "absolūti nepieņemama un antieiropeiska".
Ukrainas lauksaimniecības nozarei problēmas sagādā arī tas, ka agresorvalsts Krievija atkal apturējusi Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksportu no Melnās jūras ostām, jo kuģiem draud nogremdēšana. Tādēļ tiek meklēti risinājumi, kā šos graudus un lauksaimniecības produktus tomēr eksportēt. Arvien aktīvāk Briseles gaiteņos tiek apspriesta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostu iesaiste Ukrainas graudu un citas lauksaimniecības produkcijas transportēšanā.
Lietuvas ministri vēstulē Eiropas Savienības komisāriem norādījuši, ka Baltijas ostas varētu "kalpot kā uzticama alternatīva Ukrainas produktu, tostarp labības, tranzītam".
Šādā gadījumā Ukrainas graudi vispirms būtu jānogādā Polijā.
Lietuvas lauksaimniecības ministrs Kēstutis Navicks norāda, ka vispirms būtu nepieciešams atrisināt vairākas problēmas, kas apgrūtina graudu pārvadāšanu.
Problēmas rada ne tikai atšķirīgais dzelzceļa sliežu platums starp Poliju un Lietuvu, bet arī garās pārbaudes uz Polijas un Ukrainas robežas.
Navicks arīdzan aicina atvieglot šīs pārbaudes.
"Mēs uzskatām, ka būtu nepieciešams pārvietot muitas un fitosanitārās pārbaudes no robežas uz Eiropas Savienības ostām. Mūsu gadījumā tā būtu Klaipēda, bet tālāk uz ziemeļiem, Latvijā, tā būtu Liepājas osta," norāda Navicks.
"Otrkārt, mēs uzskatām, ka būtu nepieciešams izveidot subsīdijas Eiropas pārvadātājiem, it sevišķi dzelzceļa kompānijām, lai atbalstītu Ukrainas graudu transportēšanu uz citām Eiropas ostām."
Subsīdiju ieviešanu pārvadātājiem rosina arī Ukrainas valdība, jo pašlaik lauksaimniecības produkcijas nogādāšana ne tikai Baltijas, bet arī Vācijas un Nīderlandes ostās būtiski sadārdzina tās izmaksas.
Tam piekrīt arī Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs Vojcehovskis, jo citādi Krievija varot ieņemt Ukrainas tirgus nišu Āfrikā.
Somijas lauksaimniecības ministre Sari Esaja spriež, ka Ukrainas graudu eksporta problēmas risināšanā jāiesaistās ne tikai Ukrainas kaimiņvalstīm.
"Tas varētu būt risinājums, jo šobrīd šķiet, ka daudzas robežvalstis sastopas ar lieliem izaicinājumiem. Viņiem trūkst noliktavu, kā arī kravas automašīnu un vilcienu, ar kuriem var pārvietot šos graudus. Bet Solidaritātes joslas ir nepieciešamas. Tādēļ, ja citas valstis var iesaistīties, tad tas palīdzētu situācijai."
KONTEKSTS:
Polija un četras citas Centrāleiropas valstis lūdza Eiropas Savienības palīdzību, lai novērstu Ukrainas lēto graudu ietekmi.
Kopš Krievijas pilnā mēroga iebrukuma graudu un citas produkcijas eksports caur Ukrainas ostām bija apgrūtināts, tādēļ tika meklēti citi alternatīvie ceļi.
Ukrainas graudu eksports turpinājās caur Eiropas Savienību tranzītā uz citām valstīm, taču loģistikas problēmu dēļ graudi bija uzkrājušies un samazinājuši vietējās produkcijas cenas, kas izraisīja lauksaimnieku protestus.
2022. gada vasarā arī tika panākta vienošanās par Ukrainas graudu eksportu no Melnās jūras ostām. Taču 2023. gada jūlijā Krievija paziņoja, ka izstājas no šīs vienošanās.
