Darbaroku trūkst, bet ne visus skolniekus paņem darbā
SIA "Arosa-R" ir ģimenes uzņēmums, kurš nodarbojas ar lielogu krūmmelleņu un to stādu audzēšanu. Uzņēmums dibināts 2001. gadā, šogad melleņu lauki jau aizņem 93 hektārus. Ražas novākšana gaidāma jūlija sākumā, tad palīdzīgas rokas ir ļoti vajadzīgas, pat 100 cilvēku, jo mašīnas šajā darbā nederēs. Čakli strādājot, dienā varot nopelnīt arī 50 un 60 eiro.
"Jānomazgā rokas pirms ogu lasīšanas, kārtīgi ogas jālasa, jālasa gatavās ogas, ne bojātās, ne zaļās. Tad ir ogas jāizved brigadieriem, kurš apskatās, vai kvalitāte atbilst, un jāierodas darbā savlaicīgi, un strādājam," par prasībām stāstīja SIA"Arosa-R" darbu vadītājs Mārtiņš Rudzāts.
Tomēr arī šis saimnieks atzina – atrast vajadzīgo skaitu darbaroku nav viegli.
"Atsaucība sezonas laikā ir dalīta uz ogām, bet nav tāda apjoma, protams. Mēs nevaram nodrošināt ar vietējo darbaspēku. Mēs nevaram 100, 120 [cilvēkus atrast] – tas nav iespējams," sacīja Mārtiņš Rudzāts.
Līdzīgi kā daudzās citās saimniecībās arī pie viņa sastopami ārvalstnieki, pārsvarā ukraiņu bēgļi. Tā kā raža jānovāc gana ātri, talkā tiek aicināti arī skolēni un studenti.
"Ja skolnieks pats piezvana un pats interesējās, mēs viņu pieņemam. Ja piezvana mamma, tad mēs izvairāmies pieņemt šādus skolniekus. Mums ir pieredze bijusi, ka, ja cilvēkam ir interese, mēs pieņemam, nav nekādu problēmu,
bet tā mēs skolniekus, kurus vecāki grib pāraudzināt vai iemācīt darba tikumu… Mēs izvairāmies," atklāja Mārtiņš Rudzāts.
Zemnieku Saeima: Dabūt kārtīgus darbiniekus nav viegli
Pavasarī, vasarā un rudenī sezonas darbi ir dažādi – akmeņu lasīšana no lauka, sēšana, stādu piķēšana, ravēšana, ražas novākšana, kūtīs darbs ar lopiem. Dabūt kārtīgus darbiniekus nav viegli, atzīst Zemnieku Saeimā.
"Ir vietas, kur ir mazāka apdzīvotība, kur ir varbūt lielākas dažādas atkarību problēmas. Tiem, kas ir palikuši lauku reģionos, tur ir grūti piesaistīt, jo neapšaubāmi liela daļa Latvijas iedzīvotāju – tādu, kas varētu strādāt arī sezonas darbos, – ir izbraukuši no Latvijas,
un tie, kas ir palikuši, nav tas kvalificētākais un strādāt gribošākais kontingents," atzina Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Jau trīs mēnešus Latvijā nodarbinātajiem viesstrādniekiem darba devēji var maksāt vidējo samaksu nozarē, nevis valstī, kā tas bija pirms tam.
Tomēr efektu no šīm izmaiņām darba devēji vēl īsti nejūt – to redzēšot, kad sāksies viskarstākais darba laiks.
